Lattelecom platjoslas internetu lieto jau 200 000 klientu

Saskaņā ar tirgus pētījumu aģentūras TNS datiem, šobrīd 56%  mājsaimniecību ir aprīkotas ar internetu (Rīgā- 63%), un no internetizētajām mājsaimniecībām 77% izmanto tieši  platjoslas pieslēgumu.

Lielākā interneta tirgus daļa gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā ir Lattelecom, kas nodrošina internetu 42 % mājsaimniecību un 59% biznesa uzņēmumu.

„200 000 platjoslas interneta klientu bāze ir nopietns atskaites punkts, taču Lattelecom  šim gadam izvirzījis vēl ambiciozākus mērķus. Prognozējam, ka līdz ar tādu tehnoloģiju parādīšanos, kā Lattelecom izbūvētais optiskās infrastruktūras tīkls, platjoslas interneta lietotāju īpatsvars palielināsies vēl vairāk. Būtisks arguments par labu platjoslas interneta izvēlei ir pakalpojuma cenas pieejamība, jo šobrīd klients par tādu pašu cenu var saņemt daudz ātrāku internetu, ” norāda Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.

K.Gabriloviča norāda, ka līdz ar optiskās infrastruktūras tīkla izbūvi Lattelecom interneta tirgū ieviesis jaunu standartu, par kādu kļuvis 100 Mbps. Tam  bijuši spiesti sekot arī konkurenti.  Šobrīd jau 5% jeb vairāk nekā 12 000 no visiem Lattelecom interneta klientiem lieto 100 Mbps un lielāku interneta ātrumu,  bet īpašiem komunikāciju gardēžiem Lattelecom piedāvā Eiropā ātrāko internetu – 500 Mbps.

K.Gabriloviča norāda, ka no Lattelecom realizētās vērienīgās optiskā tīkla infrastruktūras izbūves ieguvējs būs ne tikai konkrēts klients, bet arī valsts ekonomiskais klimats, jo kvalitatīva komunikāciju vide ļauj attīstīties gan jauniem pakalpojumiem, gan biznesa nišām.

„Komunikāciju infrastruktūra mūsdienās ir tas pats, kas savulaik dzelzceļi vai ātrgaitas šosejas – tiklīdz kādā vietā tika izbūvētas sliedes vai uzliets asfalts, tuvumā izauga un attīstījās pilsētas. Tas pats mūsdienās notiek ar virtuālajām ātrgaitas šosejām. Tagad pārvietošanās lielākoties notiek datu plūsmas veidā, un optiskais tīkls piedāvā neiedomājamas nākotnes iespējas,” uzskata K.Gabriloviča.

Arvien lielāku internetizāciju veicina arī iedzīvotāju dzīvesstila un paradumu maiņa -  internets ir kļuvis  ne tikai par darba vai informācijas iegūšanas vidi, bet arī par būtisku ikdienas izklaides sastāvdaļu.

Izpētes kompānijas GfK CR Baltic pētījums* rāda, ka finansiālu apsvērumu dēļ daudz vairāk cilvēku ir gatavi atteikties no  jauna apģērba iegādes (35%), remontdarbiem (28%), žurnāliem, avīzēm, grāmatām (27%) un pat veselības aprūpes pakalpojumiem (19%), nekā no interneta un televīzijas (tikai 5%).