Pēc „GfK Retail and Technology Holding“ vadītāja Gintera Redvica (Gunter Redwitz) teiktā, kompānijas filiāles datus iegūst no 190 000 pārdošanas vietām, kuras atspoguļo 1,1 milj. nepārtikas rūpniecības pārdevējus pasaulē: „Pētām pat 300 produktu grupas, visā pasaulē pielietojam tos pašus darba principus, koncentrējamies uz produktu, klientu, konkrētiem pārdošanas – darījumu faktiem, kā arī uz starpniecību. Nav tāda tirgus, ko mēs nevaram izpētīt," – teica Ginters Redvics. Pēc viņa sacītā, GfK sadarbojas ar visiem pārdevējiem, apseko visus plaša patēriņa tehnoloģiju produktu tirgus.
Pēc „GfK Retail and Technology Baltic“ vadītāja Ingemara Erlandsona (Ingemar Erlandsson) vārdiem, recesija beidzas – visu 2009. g. Baltijas reģiona vidējā tehnoloģiju tirgus lejupslīde bija 43 %. Šī gada februārī, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2009. gadā, kritums bija tikai 13 %. „Baltijas valstu tirgus ekonomiskās lejupslīdes laikā ir cietis visvairāk, salīdzinot ar pārējo Eiropas daļu, - saka I. Erlandsonas. – Šis tirgus bija tas, kurš vairākus gadus Eiropā visvairāk attīstījās un auga. Tuvākajā laikā Baltijas valstu ekonomikai vajadzētu stabilizēties: nebūs vairs tik lielu svārstību, un, nākot atkal citai recesijai, mūsu valstis tā vairs tik spēcīgi neiespaidos.“
Igaunija, kas visagrāk no visām Baltijas valstīm piedzīvoja recesiju, šobrīd ir ar labākiem augšupejas rezultātiem kā Lietuva un Latvija. 2010 g. februārī fiksēts 14 % Igaunijas tehnoloģiju tirgus pieaugums. Joprojām vissliktāk šobrīd veicas Lietuvai, kura krīzi tirgū sāka izjust visvēlāk no visām Baltijas valstīm– tikai 2008 g. otrajā pusē. 2009 g. februārī Lietuvā tehnoloģiju tirgus pazeminājās par 41 %, bet jau šī gada februārī fiksēts gandrīz divkārt mazāks - 24 % tirgus kritums. Latvijā 2009 g. sākumā tirgus samazinājās par 36 %, savukārt šogad tas sāk atgūties un lejupslīde sastāda 17 %.
„GfK Global Research IT“ izpētes vadītājs dr. Rudi Aunkofers (Rudi Aunkofer) stāstīja, ka ekonomikas lejupslīdes laikā cilvēki naudu taupa dažādi: 38 % pērk lētāku pārtiku un dzērienus, 38 % mazāk tērē apģērbam un apaviem, 37 % vairāk ēdienu gatavo mājās, 34 % atliek lielākus pirkumus (māja, mašīna) uz nākotni. Tomēr veiktie pētījumi rāda vēl kādu tendenci – šobrīd cilvēki vairs netaupa, izvēloties informācijas (IT) tehnoloģiju iekārtas. 2010 g. pirmajā ceturksnī IT tirgus pieaugums Baltijas valstīs bija 17 %.
2009 g. IT pārdošanas ieņēmumi samazinājās visā Eiropā: pirmajā gada ceturksnī Centrāleiropā un Austrumeiropā fiksēta 33 % tirgus lejupslīde. Latvijā 2009 g. I ceturksnī fiksēts 52 % kritums, II cet. - 57 %, III cet. – 57 %, bet IV cet. – 49 % kritums. Šogad pirmajā ceturksnī Centrāleiropā un Austrumeiropā vērojams 2 % pieaugums, savukārt Latvijā pārdošanas kritums ir 18 %.
Centrālajā un Austrumeiropā stacionāro datoru pārdošana 2010. gada sākumā, salīdzinot ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā, pazeminājās par 40 %, bet pārnēsājamo datoru pārdošanas apjomi paaugstinājās par 17 %. Pēc „GfK Global Research“ IT izpētes vadītāja dr. Rudi Aunkofera vārdiem, šo izmaiņu cēlonis ir nepieciešamība datorus piemērot individuālai lietošanai.
„Ekonomiskā krīze lietotājus padarījusi jūtīgus pret cenām, preces zīmolu un ekskluzivitāti – saka dr. R. Aunkofers. – Pircēju vajadzības balstās uz inovācijām, bet pārdevēji, izplatītāji un mazumtirdzniecības pārstāvji cieš no novitāšu trūkuma, jo IT tirgū produkti jau tāpat bieži ir pārkrauti ar funkcijām – to ir vairāk nekā lietotājam ir nepieciešams“. Pircēji Eiropā arvien biežāk uzmanību pievērš preces zīmolam. Izvēloties IT tehniku, 14 % lietotāju vienmēr iegādājas tā paša zīmola produktus. 10 % no pircējiem vienmēr pērk tā paša zīmola sadzīves tehnikas preces, 10 % – tā paša zīmola elektroierīces. Pat 21 % lietotāju vienmēr iegādājas tā paša zīmola telekomunikāciju produktus.
Tomēr tiek prognozēts, ka vislielākās iespējas Baltijas valstīm nākotnē atvērs televizoru tirgus. Lielu procentu televizoru tirgum dod interneta svarīgums, daudz tiek cerēts no nākotnē paredzētā Pasaules futbola čempionāta.
Pēc „GfK Retail and Technology“ Vācijas filiāles vadītāja Tomasa Ošvalda (Thomas Oshwald) sacītā, televizoru pirkšanas pieaugumu noteiks arī lietotāju paradumi, kas mainās: „Cilvēki biežāk ir mājās, tādēļ gadā televizora skatīšanās visā pasaulē vidēji ir pieaugusi par 3 minūtēm – līdz 3 st.12.minūtēm. Tiek prognozēts, ka lietotāju paradumu izmaiņu, analogās televīzijas atvienošanas, kā arī Eiropas un Pasaules futbola čempionātu dēļ un HD televīzijas attīstības rezultātā, šogad pārdoto televizoru skaits pasaulē sasniegs 243 milj., un vairāk kā 72 % no tiem būs LCD televizori. Pajājušā gadā tika pārdoti 230 milj. televizoru, no kuriem 146 milj. – LCD.
Arvien vairāk mājsaimniecībām pasaulē ir LCD vai plazmas televizori: Lielbritānijā šis skaits pat sasniedz 67 %, Francijā – 51 %, Vācijā – 44 %. Pēdējos gados LCD (šķidro kristālu monitoru) televizoru pārdošana Rietumeiropā un Ziemeļeiropā sastādīja 90 % un plašāku tirgu, bet CRT (kineskopa) televizori vispār vairs netiek pirkti. Tai pat laikā Austrumeiropas valstīs un Krievijā saglabājas 8-9 % kineskopa televizoru tirgus. Apbēdina fakts, ka visā Eiropā tikai apmēram 11 % iedzīvotājiem ir iespēja redzēt HD programmas.
Pēc „GfK Retail and Technology“ pārstāvja Skandināvijas valstīs Niklasa Froberga (Niklas Fröberg) sacītā, 2009 g. Centrāleiropā un Austrumeiropā sadzīves tehnikas tirdzniecība noslīdējusi par vairāk kā 15 % Rietumeiropas valstīs pārdošanas apjomi samazinājušies par 3-5 %. 2009. g. 30 % pasaules lielās sadzīves tehnikas tirgus tika realizēts Rietumeiropā, 14 % – ASV. Centrāleiropā un Austrumeiropā pārdošana sastādīja 4 %. Lietuvā pagājušā gadā lielās sadzīves tehnikas tirdzniecības apjomi samazinājās par 41,3 %, Latvijā – 42,2 %, Igaunijā – 28,5 %. Pirmajos divos šī gada mēnešos sadzīves tehnikas pārošanas kritums, salīdzinot ar 2009. gada to pašu laika posmu, Lietuvā bija mazāks - 29,9 %, Latvijā – 30,4 %, Igaunijā – 4,8%.
Neņemot vērā kopējo tirgus lejupslīdi, Eiropā novērojams izteikts sadzīves tehnikas tirdzniecības internetā pieaugums. Salīdzinot ar 2008. gadu, sadzīves tehnikas pārdošana internetā pagājušā gadā Francijā paaugstinājās par 31 %, Vācijā – 22 %.
Mazās sadzīves tehnikas pārdošana Lietuvā 2009 g. noslīdēja par 39,6 %, Latvijā – 42,7 %, Igaunijā – 22,6 %. Tomēr kopējā eiro zonā pārdošana paaugstinājās par 2,5 %. Šogad sadzīves tehnikas tirgus sāk atgūties, tomēr Lietuvā un Latvijā mazās sadzīves tehnikas pārdošanas apjomu kritums vēl joprojām ir vislielākais, salīdzinot ar pārējo Eiropas daļu. Lietuvā pirmo divu mēnešu laikā pārdošanas apjomi pazeminājušies par 21,8 %, Latvijā – 26,5 %, tai pat laikā Igaunijā šogad mazās sadzīves tehnikas pārdošana sāk atgūties un paaugstinājās par 3,9 %.
„GfK Retail and Technology“ pārstāvis no Lielbritānijas Ārons Ratū (Aaron Rattue), prezentēdams pasaules mobilo telefonu tirgus tendences, sacīja, ka Eiropā 2009. g. mobilo telefonu tirdzniecība piedzīvoja lejupslīdi par 8%, Amerikā– 2 %, tikai Āzijā palika nemainīga: „Lielas iespējas šim tirgum nes sabiedrība, kura sāk pierast pie nepārtrauktiem sakariem un Interneta. Tiek prognozēts, ka viedtālruņi nākotnē izteikti ietekmēs mobilo telefonu tirgus pieaugumu“.
2009 g. Eiropā no visu mobilo telefonu tirgus 11 % sastādīja viedtālruņi. Mobilo telefonu, kuriem ir pieskārienjūtīgie ekrāni, pārdošana pēdējos 6 mēnešos ir paaugstinājusies par 53 %, ar iespējamu bezvadu interneta pieslēgumu – 28 %, GPS – 26 %. Visā pasaulē ievērojami pieaugot viedtālruņu pārdošanas apjomam, Baltijas valstīs vēl joprojām tiek pārdota ļoti maza daļa: tikai 4 % Lietuvas, 5 % Latvijas un 9 % Igaunijas lietotāju pērk viedtālruņus parasto vietā.
„GfK Retail and Technology“ ir pasaulē dominējošā nepārtikas produktu (IT, telekomunikāciju, TV, skaņas un attēla, sadzīves tehnikas tirdzniecības un ražošanas) izpētes kompānija, un pieder pasaulē 4-tajā vietā pēc ieņēmumiem esošai tirgus izpētes kompānijai „GfK Group“. „GfK Retail and Technology“ vadītāji divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – prezentē tirgus tendences. Šogad pavasara konferencei tika izvēlēta Viļņa, bet rudenī pasākums notiks Kopenhāgenā. Šobrīd GfK uzņēmumā, kas darbojas 80 valstīs, strādā 3000 cilvēku.