Dodoties iepirkties internetā, nenāktu par ļaunu sagādāt atsevišķu bankas maksājumu karti un glabāt tajā nelielas naudas summas, papildinot bilanci pirms katra maksājuma. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš interneta veikala izvēlei. Vislabāk iepirkties populārās tīmekļa vietnēs ar labu reputāciju. Tām nevar būt interneta «mēsladrese», piemēram, www.ds3a1000r1sad.isd3.com. Tomēr, meklējot piemērotu vietu, ir liela iespēja nonākt krāpnieciskā mājaslapā. To var pazīt arī pēc noformējuma, kas parasti ir vienkāršs un pieticīgs, ar nestrādājošām saitēm, bet atsevišķas cilnes un lapas var vispār nedarboties vai dot kļūdas paziņojumu.
Ja rodas šaubas par izvēlētā interneta veikala uzticamību, ziņas par to, ieskaitot kontaktinformāciju, bankas rekvizītus un daudz ko citu, ir iespējams pārbaudīt internetā.
Iepērkoties internetā, lielākās briesmas draud galvenokārt tiešsaistes maksājuma jeb bankas darījuma noformēšanas posmā. Lai hakeri nevarētu pārtvert interneta veikala tīmekļa vietnē ievadīto lietotāja konfidenciālo informāciju, ir nepieciešams, lai šie dati tiktu nosūtīti šifrētā veidā. Pirms slepenu datu ievadīšanas pirmām kārtām jāpievērš uzmanība tam, lai pārlūka adrešu joslā ir burti HTTPS. Bez tam par īstu ciparsertifikātu izmantojošas tīmekļa vietnes drošumu liecina īpaša ikona slēdzenes formā, kas var atrasties tikai pārlūkprogrammas adrešu vai statusa (apakšā, uz pārlūka loga rāmja) joslā.
Bieži vien pircējam ir iespēja izvēlēties, vai maksāt par preci veikala apmaksas formā vai izmantot kādu no maksājumu sistēmām (PayPal, PayOnline, WebMoney, Yandeks.Dengi un citas). Ja neuzticaties interneta veikalam, izvēlieties apmaksu, izmantojot pakalpojumu. Tas nepasargās no naudas pārskaitīšanas krāpnieku kontā, bet saglabās personas datus un novērsīs daudz lielākus zaudējumus.
Diemžēl naudu ir iespējams zaudēt ne vien veicot pirkumu, bet arī izmantojot banku tiešsaistes pakalpojumus. Kibernoziedznieki izmanto visas iespējamās viltības, lai iegūtu bankas karšu datus un citu konfidenciālu informāciju. Šajā nolūkā viņi ievilina lietotājus viltotās banku un finanšu iestāžu mājaslapās, izmanto spiegprogrammatūras un slepeni novirza šo pakalpojumu klientus uz krāpnieciskām tīmekļa vietnēm. Īpaši liels risks atklāt savus datus pastāv, veicot darbības ar bankas kartēm no publiski pieejama datora vai ierīces, kas savienota ar publisku Wi-Fi tīklu.
«Nav jābaidās iepirkties vai izmantot banku tiešsaistes pakalpojumus. Lai parūpētos par savu līdzekļu drošību, ir jābūt uzmanīgiem un jāievēro piesardzības pasākumi,» komentē raksta autors, Kaspersky Lab satura analītiķis Andrejs Kostins. «Piekļūšanai banku pakalpojumiem tīmeklī lietotājiem vajadzētu izvēlēties sarežģītas paroles, konfidenciālu datu ievadīšanai lietot virtuālo tastatūru un maksājumu darījumus veikt tā dēvētajā «smilškastē» – izolētā vidē jebkuras programmas vai mājaslapas palaišanai. Šie komponenti ietilpst daudzu antivīrusu risinājumu sastāvā un palīdzēs izvairīties no nepatikšanām, pasargājot naudu no kibernoziedznieku tīkojumiem.»
Ar visu Andreja Kostina rakstu «Tiešsaistes maksājumi – ērtības un drošība» un padomiem, kā pasargāt savu naudu internetā, var iepazīties tīmekļa vietnē www.securelist.com/ru.
Papildu informācija: www.kaspersky.lv