Pētījums atklāj, ka 79% skolēnu par galveno tehnoloģiju lietošanas ieguvumu atzīst iespējas uzzināt jaunu informāciju, bet 54% domā, ka ar jauno tehnoloģiju palīdzību mācību procesu varētu padarīt interesantāku.
Visi aptaujātie skolēni atzīst, ka ikdienā lieto gan datoru, gan mobilo telefonu, tostarp gandrīz 1/3 daļa jeb 28% norāda, ka "parastā mobilā tālruņa" vietā lieto viedtālruni. Kā galvenos ieguvumus, lietojot tehnoloģijas, jaunieši norāda komunikāciju ar draugiem - 92% respondentu uzskata, ka jaunās tehnoloģijas ļauj viegli sazināties ar draugiem; otrajā vietā ierindojas zinātkāre un izziņas procesi - 79% atzīst, ka tehnoloģijas ļauj uzzināt jaunu informāciju, savukārt trešajā vietā ierindojas brīvā laika pavadīšanas iespējas - 47% atzīst, ka izmantojot tehnoloģijas, iespējams labi pavadīt laiku.
Aptauja norāda, ka jaunieši izvēlas tehnoloģijas lietot, jo "tas ir ātri" (41%), "tas ir mūsdienīgi un stilīgi" (40%), kā arī tādēļ, ka to lietošana ir interesanta (19%). 79% skolēni atzīst, ka tehnoloģiju lietošanā bijis jāapmāca arī vecākus, bet 21% ar šādu pieredzi nav saskārušies.
Pētījums atklāj, ka gandrīz puse - 46% respondentu – ir savs personiskais dators, kamēr 53% kopā ar citiem ģimenes locekļiem lieto ģimenes datoru. Tikai 1% atzīst, ka datoru pārsvarā lieto skolā, pie draugiem u.tml.
Runājot par jauno tehnoloģiju iekļaušanu mācību procesā, vairums skolēnu pauž optimistisku viedokli: vairāk kā puse jeb 54% atzīst, ka ar tehnoloģijām mācības kļūtu interesantākas, 1/3 daļa jeb 33% norāda, ka ar tehnoloģijām mācību process kļūtu vieglāk uztverams. Savukārt 1/10 daļa jeb 11% norāda, ka viņu klasē jau šobrīd mācību procesā tiek izmantotas tehnoloģijas. Tikai 2% uz nākotni raugās pesimistiski, norādot, ka "vairums mūsu skolotāju tam nebūs gatavi".
Atbildot uz jautājumu, cik ilgas stundas dienā tiek pavadītas pie datora, skolēni ir piesardzīgi: 3/4 daļas jeb 74% respondentu atzīst, ka pie datora katru dienu pavada līdz četrām stundām, tas ir, 41% tam tērē vidēji vienu līdz divām stundām dienā, bet 33% - vidēji trīs līdz četras stundas dienā. Savukārt vairāk kā 1/4 daļa jeb 26% pie datora sēž ilgāk par piecām stundām dienā, tas ir, 25% atzīst, ka pie datora pavada vidēji 5 – 6 h/dienā, bet 1% - vairāk par septiņām stundām (attiecīgi 0,8% tās ir 7 – 8 h/dienā, bet 0,2% - vairāk par 9 h/dienā).
Savukārt, atbildot uz jautājumu, cik ilgas stundas dienā tiek pavadītas internetā, izmantojot dažādus rīkus, vairāk kā 1/3 daļa (39%) norāda vidēji 1 -2 h/dienā; gandrīz 1/3 daļa (32%) - vidēji 3 – 4 h/dienā. Gandrīz 1/3 daļa (29%) internetu lieto vairāk kā 5 h/dienā, tas ir, 1/5 daļa respondentu jeb 21% atzīst, ka internetu lieto vidēji 5 – 6 h/dienā; 5% - vidēji 7 – 8 h/dienā, bet 3% internetu patērē vairāk kā 9 stundas dienā.
"No vienas puses, pētījuma rezultāti nepārsteidz – apliecinot to, ka jaunieši intensīvi dzīvo jauno tehnoloģiju pasaulē. No otras puses, pozitīvi ir vērtējams fakts, ka trešdaļa skolēnu uzskata, ka modernās tehnoloģijas viņiem palīdz labāk uztvert un apgūt mācību vielu. Arī mēs skolā esam novērojuši ļoti dažādas situācijas – gan tādas, kur skolēni tehnoloģijas aktīvi izmanto mācību procesā, faktiski pašizglītošanās ceļā uzzinot jaunas lietas, kas arī skolotājam liek būt formā un pārzināt jaunākās tendences, gan, protams, ne tik pozitīvus piemērus, kur tehnoloģiju patēriņš varētu būt mazāks," stāsta Olga Dementjeva, Starptautiskās komerciālās profesionālās un vispārējās izglītības vidusskolas direktore.
Aptauja liecina, ka jaunieši par vispopulārāko nodarbi uzskata darbošanos „Draugiem.lv", kā arī citos sociālajos tīklos; otrajā vietā ierindojas video skatīšanās kanālā „Youtube.com", bet trešajā vietā – informācijas meklēšana mācību procesam, ceturtajā – „Skype" lietošana sarunām ar draugiem, piektajā – ziņu lasīšana portālos, sestajā – dažādas spēles, septītajā - uzdevumu pildīšana interaktīvajās interneta vietnēs.
Savukārt lietojot telefonu, pirmajā vietā skolēni ierindo zvanīšanu / runāšanu, otrā vietā – īsziņu sūtīšanu, trešajā vietā – mūzikas klausīšanos, ceturtajā – interneta lietošanu sociālo tīklu apmeklēšanai, piektajā – spēles.
Starptautiskā komerciālā profesionālās un vispārējās izglītības vidusskola pētījumu veica visu oktobri – klātienē un interneta vidē aptaujājot 784 vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēnus vecumā no 13 līdz 16 gadu vecumam vairāk kā 10 Rīgas skolās, izslēdzot pašpieteikšanos.