Dators – ikdienišķa, bet joprojām sarežģīta lieta
Mūsdienās dators tiešām vairāk vai mazāk ir kļuvis par visai ikdienišķu mūsu mājokļa vai darba vides sastāvdaļu. Tomēr, lai arī cik paradoksāli nešķiet, šodien nopirkt datoru tā arī īsti nav kļuvis vieglāk kā pirms trim, pieciem vai desmit gadiem. Labi, varbūt vienīgi cenas ir kļuvušas manāmi saprotamākas. Bet pats dators ar saviem megaherciem, megabaitiem vienkāršajam cilvēkam tā arī nav kļuvis draudzīgāks un vienkāršāks. Datora pirkšanas process tiešām līdzinās auto iegādei – jāizvēlas parametri, komplektācija, aprīkojums, un gandrīz vienmēr jāsauc palīgā kādu zinošāku speciālistu no sava draugu loka.
Piekritīsim, daļa pircēju ir kļuvuši gudrāki, bet pati datorsistēma kā bija, tā arī palika pietiekami komplicēta. Procesors, cietais disks, operatīvā atmiņa, video un skaņas karte – sastāvdaļu daudz, turklāt katrai no tām pastāv desmitiem variantu. Tāpēc te ir vērts ieklausīties datoru speciālistos. Viņi gan ir gatavi runāt par katru detaļu stundām ilgi, bet citas izejas nav?! Turklāt pats dators tāds pliks un nevarīgs vien ir, jo vēl taču ir vajadzīga programmatūra. Sākot no operētājsistēmas līdz visiem pārējiem labumiem, ko gribēsim lietot.
Eksperimenta uzdevums – nopirkt datoru
Kā tad vienkāršajam cilvēkam tajā visā noorientēties un nopirkt savām vajadzībām atbilstošu datoru? Teiksiet, ej uz veikalu un nopērc. Bet, vai tas tiešām ir tik elementāri? Tieši tāpēc televīzijas raidījums „Nākotnes Parks” sadarbībā ar tehnoloģiju portālu ZParks.lv veica nelielu eksperimentu vairākos Latvijas datorveikalos ar uzdevumu, nesāpīgi nopirkt datoru.
Viens eksperimenta dalībnieks centās nopirkt datoru mājas vajadzībām. Lai bērniem būtu uz kā mājasdarbus pildīt, pašam internetā pasērfot, fotogrāfijas noglabāt un varbūt kādu spēli uzspēlēt. Dators tika meklēts, protams, ar visu nepieciešamo programmatūru.
Savukārt otrs eksperimentētājs centās iegādāties datoru mazā uzņēmuma vajadzībām. Tika meklēts nopietns un jaudīgs dators darbam ar grafiku un animācijām, turklāt ar visu programmatūru, kas šajā gadījumā sastādītu pat lielāko pirkuma summas daļu.
Vēl jāpiebilst, ka eksperimentā izvēlētie datori saprotamu iemeslu dēļ pēc konsultācijas ar pārdevējiem beigās tomēr netika nopirkti. Pircējam jau vienmēr pastāv iespēja vēl mazlietiņ apdomāties un varbūt atnākt vēlāk...
Veikali Rīgā vairs nav etalons
Eksperimenta nolūkos tika apceļotas vairākas Latvijas pilsētas un katrā no tām vairāki datorveikali. Secinājām, ka nav vairs tie laiki, kad ārpus Rīgas veikali un apkalpošana būtu zemākā līmenī. Patiesībā, kā Rīgā, tā arī citās Latvijas lielpilsētās bija gan teicama, gan arī pieticīga līmeņa apkalpošana. Tāpat arī ar cenām un komplektācijām. Ja gribēsim tiešām atrast izdevīgāko pirkumu, būs vien jāpaskraida, jo piedāvājums starp veikaliem tiešām atšķiras.
Tomēr paši interesantākie ir šo datorveikalu pārdevēji. Diemžēl jāsecina, ka datorzināšanas ne vienmēr garantē arī pārdot prasmi vai spēju un vēlmi mums kaut ko pārdot. Ir pārdevēji, kas tiešām iedziļinās mūsu vēlmēs, vajadzībās, ir kas gluži vienkārši cenšas notirgot dārgāko. Bet diemžēl ir arī tādi, kas tā īsti nezina neko un visu izlemšanu atstāj vien paša pircēja rokās.
Trīs lakoniski secinājumi
Rezultātā būtiskākie secinājumi apceļojot aptuveni desmit Latvijas datorveikalus ir visai skarbi.
1. Pircējs, kurš tiešām visai slikti orientējas datortehnikā un nepārzina programmatūras lietas, pirmkārt, iztērēs vairāk naudas.
2. Otrkārt, nopirks tikai daļēji ideālu, savām vēlmēm atbilstošu pirkumu.
3. Treškārt, būs spiests doties uz veikalu vai meklēt paziņas pie kā konsultēties nopirktā datora pielāgošanā un lietošanā.
Pirmais mīts – mājas vajadzībām programmatūru nav jāpērk
Bet ar to vien jau pircēja piedzīvojumi nebeidzas, jo dzelži ir tikai pirkuma viena puse. Vēl jau vajadzīga arī programmatūra. Un te jau diemžēl lielai daļai Latvijas sabiedrības izpratne par šo tēmu ir diezgan sakropļota. Kā skaidro organizācijas BSA pārstāve Sanita Meijere, tad par programmatūru mūsu valstī pastāv viens valdošs mīts – tikai uzņēmumos ir jābūt legālai programmatūrai, mājas lietotāja vajadzībām tas nav nepieciešams. Šāds uzskats ir klaji nepareizs, jo arī mājās ir jābūt tikai un vienīgi legālai programmatūrai. Turklāt pašreiz jau tiek aktīvi monitorētas mums visiem labi zināmo failu apmaiņas programmu datu plūsmas. Pie visiem uz mājām, protams, neaiziesi, bet tur, kur notiek visaktīvākās darbības ar failu apmaiņu, tur jau BSA regulāri dodas ciemos.
Otrais mīts – principā par programmatūru nav jāmaksā
Daļa sabiedrības joprojām uzskata, ka datora programmatūra ir produkts, par kuru nav jāmaksā. Galvenais ir dzelzis, bet to softu, to jau kaut kā no draugiem, no paziņām par baltu velti vai varbūt piecīti var dabūt. Mūsu eksperimentā gan tikai vienā no bariņa apmeklēto veikalu atradās kāds, kas nepakautrējās ieteikt programmatūras jautājumu nokārtot citā, neoficiālā ceļā par daudz mazākām naudiņām.
Savukārt organizācijai BSA, kas mūsu valstī rūpējas par kārtību šajā jautājumā, ir sava, vēl mazliet skaudrākā pieredze ar Latvijas datorveikaliem. Kā stāsta Sanita Meijere, tad līdzīgā viņu pašu veiktā eksperimentā uz jautājumu, kā tad mums ar šo datoru strādāt, parasti ir divu veidu atbildes. Vai nu jāpērk programmatūra oficiāli, vai arī paprasa no pircēja nelielu naudiņu un sainstalē datorā nelegālu programmatūru. Visaktuālākā šī problēma ir reģionos ārpus Rīgas, jo tur cilvēki vienkārši nezina, kāda izskatās legāla programmatūra un kādiem dokumentiem ir jābūt līdzi. Pārdevēji reizēm paņemt pat 50 latus un cilvēkam ne ar pušplēstu vārdiņu nepasaka, ka datorā tiks instalēta nelegāla programmatūra. Bet pircējam šķiet, ka viss ir oficiāli un legāli.
Mūsu eksperimentā – tomēr rekomendē legālas lietas
Raidījuma Nākontes Parks un tehnoloģiju portāla ZParks.lv veiktajā eksperimentā, par spīti nelegālās programmatūras popularitātei lielākajā daļā veikalu pārdevēji tomēr ieteica pirkt datoru kopā ar komplektā esošu OEM operētājsistēmu. Turklāt mājas lietotājam lielākā daļā piebilda arī par izdevīgo Microsoft Office Home and Student 2007 programmpaku, kas maksā aptuveni 25 latus. Taču mazajam uzņēmējam gan nekādu variantu – profesionālā Office versija un vērtīgā Adobe Creative Suite programmpaka par pilnu cenu.
Bet, ja mazliet konkrētāk parunājām par operētājsistēmām, tad visi kā viens ieteica izvēlēties Windows XP nevis Windows Vista, jo XP sistēma skries daudz ātrāk un stabilāk. Viens pārdevējs gan izskaidroja arī Windows Vista tehniskās priekšrocības, kas dārgāku dzelžu gadījumā tomēr būs labāka izvēle par Windows XP, kuram, starp citu, nākamā gada aprīlī arī beigsies ražotāja atbalsts un servisa pakalpojumi.
Bezmaksas programmatūra? Par to, konkrēti, par Open Office atcerējās un ieminējās tikai viens vienīgs pārdevējs. Pārējie par šo lietu lielākoties nezināja teikt praktiski neko. Jā, internetā kaut ko jau varot dabūt, bet tas arī viss.
Pirmais ieteikums – izvērtējiet datora galvenos uzdevumus
Kā jau lieliski redzam, kārotās skaitļojamās mašīnas iegāde ir viens visai jautrs pasākums, tomēr ne bezcerīgs. Tāpēc lūkosim jums sniegt pāris vienkāršus un noderīgus padomus, kā tad šo procesu paveikt visnesāpīgāk.
Sāksim jau ar to, ka gaišreģis ir tikai retais pārdevējs. Un, ja arī jums tāds pagadīsies, tad, visticamākais, ne jau datorveikalā. Tāpēc uzņēmuma EET Rīga pārstāvis Jāzeps Barkāns iesaka arī pašiem pircējam paveikt kaut nelielu mājas darbu izdomājot, kādam nolūkam to datoru tad viņš īsti meklē. Vai ofisa darbiem un interneta pārlūkošanai, vai arī grib kādas pajaunas spēles uzspēlēt. Bet varbūt, ka pircējam dators interesē, lai nodarbotos ar grafiskajiem darbiem.
Un otra lieta, ko jāsaprot, kas pircējam datorā ir svarīgākais. Vieniem rūp tikai zemāka cena, citiem svarīgākā atkal ir kvalitāte un garantijas, bet vēl kādam serviss, lai pašam nekas vispār nebūtu ar datoriekšām jādara. Vēl kāds iespējam dikti gribēs uzspiest uz datora dizainu.
Jau paši pie sevis tiekot skaidrībā ar šiem jautājumiem, jūs spēsiet manāmi atvieglot darbu pārdevējam, kurš tad arī varēs vieglāk saprast, kurš dators, ar kādiem parametriem un par kādu cenu jums būs vispiemērotākais.
Bet ja nu tomēr pārdevējs vienalga neko īsti nemāk jums ieteikt un sameklēt – vienkārši dodieties uz citu veikalu. Vai arī rezerves variantam no sava paziņu loka sameklējiet kādu, kas tais tehniskajos parametros orientējas.
Kāpēc vienādiem datoriem mēdz atšķirties cenas?
Nākamās neskaidrības varētu būt ar cenām. It kā gandrīz vienādi datori, bet cenas tik atšķirīgas! Jā, datora detaļas pēc tehniskajiem parametriem var būt vienādas, bet ražotāja kvalitātes līmenis un dotās garantijas katrai no tām var krasi atšķirties. Tāpat datora kopējo cenu veido arī servisa līmenis – cik ilgu garantiju datoram dod pārdevējs un vai problēmu gadījumā viņš pats skries pie jums uz mājām vai jūs to kasti vedīsiet uz veikalu. Pacietīgi vien jāmeklē savam budžetam atbilstošākais variants.
Otrais ieteikums – OEM programmatūra kopā ar datoru būs lētāka
Ja ar dzelžiem būsim tā kā tikuši skaidrībā, tad varam ķerties pie programmatūras iegādes. Un te pastāv trīs varianti. Pirmais – pērkam jaunu datoru jau kopā ar licencētu programmatūru. Otrais – jaunnopirktajā datorā instalējam bezmaksas operētājsistēmu, piemēram, Linux, Ubuntu vai citus variantus. Trešais – riskējam un jauno datoru aprīkojam ar sev vien zināmā ceļā iegūtu programmatūru.
Patiesībā iemesls, kāpēc mums vispār vajag licences, ir ražotāja atbalsts. Ja mums rodas kādas problēmas, neskaidrības vai nepieciešami programmatūras uzlabojumi, mēs vienmēr varēsim oficiāli vērsties pie ražotāja.
Kā skaidro uzņēmuma EET Rīga pārstāvis Jāzeps Barkāns, būtiskākā lieta, ko jāatceras vienmēr – programmatūras pirkšana reizē ar datoru ir daudz izdevīgāka. Tā saucamā OEM programmatūra, piemēram, Windows Vista vai Windows XP kas nāk komplektā ar datoru, maksā aptuveni divas reizes mazāk, nekā gadījumā, ja jūs šos produktus pirktu pilnīgi atsevišķi. Tāpat ir arī ar ofisa programmatūru – tai cena var būt pat nepilnas trīs reizes zemāka.
Rūpīgi izpētiet datora cenu lapu, reizēm operētājsistēma ar apzīmējumu OEM jau ir iekļauta datora cenā, un uz paša datora ir atrodama uzlīme, kas to apliecina. Ir zināms, ka arī Tildes Biroja un Symantec antivīrusa aplikācijas pērkot kopā ar jaunu datoru maksā krietni lētāk. Ja izmantojat šo iespēju, vienmēr pieprasiet programmatūras iepakojumu – uz tās parasti ir atrodams programmu licences numurs.
Bet, ja runājam par Ofisa aplikācijām privātai lietošanai, tad ir vērts painteresēties, vai veikalā ir kādi īpaši piedāvājumi mājas un studentu vajadzībām. Taču pavisam neslikts variants ir arī izvēlēties bezmaksas ofisa programmatūru, piemēram, no OpenOffice.
Programmatūru var nopirkt arī internetā
Kā stāsta organizācijas BSA pārstāve Sanita Meijere, tad programmatūru pamatā var nopirkt divos veidos – vai nu veikalā, vai arī internetā. Pēdējo iespēju izmanto daudzi cilvēki, jo par to liecina lielais telefonzvanu skaits uz BSA konsultējoties, vai tas interneta veikals un konkrētais produkts ir legāls un tā tālāk. Bet, ja runājam, piemēram, par antivīrusu un aizsardzības aplikācijām, tad nereti jaunam datoram nāk līdzi vairāku mēnešu izmēģinājuma versija. Tomēr mājas lietotājiem ir pieejams liels klāsts arī ar labiem bezmaksas aizsardzības rīkiem, vienīgi žēl, ka veikalos iesaka nevis tos, bet gan instalē nelegālas un zagtas versijas.
Ja programmatūru esat iegādājušies interneta vidē, tad pašu sirdsmieram ir vērts izdrukāt ražotāja elektroniski atsūtīto programmas licenci un bankā apmaksāto rēķinu. Šie dokumenti tad arī kalpos kā programmatūras legalitātes apliecinājums.
Un atcerieties vēl vienu lietu – programmatūras licence visbiežāk un parasti ir derīga tikai un vienīgi vienam datora, ja vien nav kādas skaidri pamanāmas, īpašas norādes par vairākdatoru licenci. Tāpēc vienu oficiāli nopirktu programmu nevarēsiet instalēt uz visiem uzņēmuma datoriem.
Ja ir neskaidrības – vienkāršāk ir pajautāt
Jebkurā gadījumā, ja jums ir kādas neskaidrības saistībā ar programmatūras iegādi un tās licencēm, vienmēr esat aicināti zvanīt organizācijai BSA, vai arī meklēt informāciju viņu mājas lapa – www.bsa.lv . Šos jautājumus labāk noskaidrot laicīgi, jo taisnošanās policijas un ieņēmumu dienesta priekšā nebūs no tiem patīkamākajiem procesiem.
