Es biju Parīzē. Es braucu ar metro, es varēju visur nokļūt ar metro. Man nekad nav patikusi franču valoda, bet šeit tā izklausās tik labi. Es braucu ar velosipēdu, kuru var paņemt un nolikt turpat uz ielas un kuram ir tāds mazs smieklīgs groziņš priekšā, kur ielikt somu, lai nav jānes. Es pieskāros Parīzes Dievmātes katedrālei, es izgāju caur Triumfa arkai un apēdu veselu bageti skatoties uz to. Es uzkāpu Eifeļtornī, nevis uzbraucu ar liftu un tāpēc nestāvēju rindā. Veikalos gan francūži mīl stāvēt rindās un nemaz nestreso, ja kāds nolemj papļāpāt ar pārdevēju. Un vispār pa ielu visi iet tādi priecīgi un smaidīgi. Es biju Monmartrā un parunājos ar draugiem no Āfrikas. Ir ļoti viegli iegūt draugus no Āfrikas Parīzē. Es biju vairākos muzejos, bet ne Luvrā. Un, kad mākslas jau bija par daudz, es sēdēju uz mākslinieku tiltiņa un skatījos, kā cilvēki glezno. Daudzi sēdēja. Un dzēra vīnu. Un ēda Bagetes. Man patika vietējā krastmala un cilvēki, kas tur guļ un jūtas brīvi. Es biju uz mazu franču kino, kur cilvēki pēc seansa neiet prom, bet pasēž zālē, lai pārrunātu filmu. Un vakarā ieslēdzās Eifeļtornis un visa pilsēta uzsāka kustību tajā virzienā, sekojot stariem debesīs.
Un, lai izdzīvotu Parīzē jārunā tā:
Je voudrais une croissant
Ou est le bibliotheque?
Voila mon passport
Ah, Gerard Depardieu
Un baguette, ah ha ha
Et maintenant le voyage a la supermarche!
Le camembert
Jacque Cousteau
Baguettte
Bon jour, monsieur
Bonjour mon petit bureau de change
Ca va?
Ca va.
Ca va?
Ca va.
Et le musique dance?
Et le discotheque.
Parlez-vous le francais?
Uh ....No.
