Eurotrip: London-Paris-Strasbourg-Zurich-Bergamo-Venice

Galerijas:

• Eurotrip: London-Paris-Strasbourg-Zurich-Bergamo-Venice

Pāris ceļojuma iespaidu:

Londona
25.decembris ir diena, kad Londonā nekursē sabiedriskais transports – tai skaitā, vilcieni, autobusi un metro. Lai tiktu no lidostas līdz Londonas centram, pieejami tikai taksometru pakalpojumi, turklāt par dubultu tarifu. Par laimi – latvieši ir praktiskas dabas cilvēki un lidostas taksometru stāvlaukumā visi sadalījās pulciņos, lai kopīgi, pēc iespējas samazinot transporta izdevumus, dotos uz Lielbritānijas galvaspilsētu.

Vilcieni
Lai ceļotu pēc iespējas lētāk, jau savlaicīgi ar Latvijas tūrisma kompānijas starpniecību bijām iegādājušies Inter Rail vilcienu pasi, kas ļauj ceļot pa vienu vai vairākām Eiropas valstīm. Papildus tai savlaicīgi bijām rezervējuši arī visas vilciena biļetes, kuras mums ceļojuma laikā būs nepieciešamas (izņēmums Itālija – šajā valstī kursējošo vilcienu biļetes iegādāties no Latvijas nebija iespējams).
Uz vilcieniem, kā jau ierasts, jāierodas īsi pirms to atiešanas laikiem. Izņēmums Eurostar vilciens Londona – Parīze. Uz šo vilcienu jāierodas laikus – gluži kā lidostā uz lidmašīnas reisu. Iemesls – Londona neatrodas Šengenas zonā, līdz ar to stacijā jāstāv rindās uz pasažieru dokumentu un drošības kontroli.

Parīze
Termometra stabiņš Parīzē rādīja ziemai salīdzinoši siltu laiku +1 vai +2. Salīdzinājumā ar šādu pašu temperatūru Latvijā šķita, ka Parīzes ziema ir krietni vēsāka, kur vainojami nedaudz citādie klimatiskie apstākļi – Latvijā tobrīd bija sniegs.
Parīzē sniega nebija, taču apsnigušas eglītes vai palmas bija vērojamas vai uz katra stūra. Franči, lai kompensētu sniega trūkumu, publiskai apskatei un pārdošanai paredzētos kociņus bija nopūtuši ar mākslīgo sniegu, tā imitējot īstā sniega sajūtu.

Strasbūra
Ar mākslīgo sniegu nopūstās eglītes, šķiet, ir populāras ne tikai Parīzē, tādas sastapām arī Strasbūrā – turklāt ne tikai baltā, bet arī sarkanā krāsā.
Strasbūrā salīdzinājumā ar visām ceļojuma laikā apskatītajām pilsētām visvairāk bija jūtama svētku noskaņa. Pilsētas centrā bija atrodami neskaitāmi svētku gadatirdziņi, uz ielām tirgoja karstvīnu un Crepes (karstas plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem), kā arī vairākas vietas pilsētā bija pārvērstas par publiskām slidotavām.
Daudzi tieši Parīzi uzskata par romantiskāko Eiropas pilsētu. Taču es atļaušos viņiem nepiekrist un teikt, ka vismaz Ziemassvētku laikā romantiskākā pilsēta ir tieši Strasbūra.

Cīrihe
Tuvojoties Eiropas vidienei, laiks kļuva vēl vēsāks. Cīrihe mūs sagaidīja ar strūklakām, kurās ūdens pārvērties lāstekās. Ceļā no vilciena stacijas līdz viesnīcai visur rēgojās reklāmas plakāti ar uzrakstiem par „labākajām meitenēm pilsētā” vai „lieliskāko erotisko šovu pilsētā”. Nosmējamies par faktu, ka Rīga nemaz tā īsti nav pelnījusi „sekstūrisma” pilsētas godu!
Kalniņā, no kura apskatāma lielākā daļa Cīrihes, satikām vietējos šaha cienītājus, kas šeit regulāri pavada pēcpusdienas domubiedru vidū. Arī mēs uzaicinājām kādu kungu uz vienu šaha partiju. Viņš laipni piekrita, lai arī pēcāk piedzīvoja smagu sakāvi.

Alpi
Vilciena maršruts Cīrihe-Milāna ved cauri Alpiem. Tas nereti tiek saukts par skaistāko vilciena maršrutu Eiropā. Lai arī daļa maršruta ved cauri tuneļiem, maršruts tiešām ir skaists, jo pāris stundu laikā redzējām skaistus kalnu ezeriņus, sniegotas kalnu virsotnes un romantiskas kalnu pilsētiņas.

Bergamo
Maza, klusa Itālijas pilsēta, kas būvēta divos līmeņos. No apakšējās pilsētas uz augšējo ļoti ērti pārvietoties ar funikuliera palīdzību.
Bergamo ieradāmies 31.decembra vakarā, Itālijā nedaudz sniga, bija ļoti auksts un pilsētā nekas neliecināja par svētku tuvošanos. Kā pavēstīja viesnīcas administratore, itālieši Jauno gadu sagaida restorānos vai kafejnīcās. Nolēmām ievērot šo tradīciju un Vecgada vakaru pavisam mierīgi pavadījām viesnīcas restorānā.

Venēcija
1.janvāra rīts mūs pārsteidza ar krietnu sniega kārtu. Apsnidzis bija viss – motorolleri, trotuāri un pat palmas. Venēcija kā allaž bija pilna ar tūristiem. Šaurajās ieliņās bija grūti pārvietoties. Svētā Marka laukumā bija manāmas iepriekšējās nakts svinību pēdas – viss laukums bija nosēts ar dažādiem atkritumiem (plastmasas glāzītēm, pudeļu korķiem un konfeti). Pilsēta bija pilna ar zaļos uzsvārčos tērptiem sētniekiem, kuriem, atšķirībā no pārējiem pilsētniekiem bija grūta darba diena.