Cik nopietni cilvēka veselību apdraud infekcijas slimības?
Mirstības ziņā pasaulē pirmo vietu vēl aizvien ieņem mirstība no infekciju slimībām. Paldies Dievam, Latvijā un Eiropā, kā arī Ziemeļamerikā tā nav! Visaugstākā mirstība no infekciju slimībām ir Dienvidaustrumu Āzija un Āfrikā, kur sastopams visu infekcijas slimību pilns spektrs! Ja cilvēks dodas
uz Āfriku, Dienvidaustrumu Āziju vai Dienvidameriku, noteikti būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai vislabāk ārstu infektologu, kas tieši specializējies šajos jautājumos. Gribētu uzsvērt, ka jau 2000. gadā Ministru kabinets ir pieņēmis Vakcinācijas noteikumus, kuros cita starpā norādīts, ka tūrisma kompānijām, kas organizē ārzemju braucienus, ir jāinformē cilvēki par veselībai bīstamajiem riska faktoriem, kā arī par iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt speciālista konsultācijas pirms brauciena vai arī pēc atgriešanās.
Kāda ir iespējamā infekcijas slimību profilakse ceļotājiem?
Profilaksi var iedalīt divās daļās. Viena ir t.s. obligātā, kuru pieprasa valsts, kurā mēs ieceļojam un kura bez attiecīgo prasību izpildes mūs neielaidīs. Pasaulē ir noteikta viena obligāta vakcinācija – pret dzelteno drudzi, ir pat termins “dzeltenā drudža sertifikāts”. Tas ir Pasaules Veselības organizācijas dokuments, kurā tiek norādīts vakcinācijas datums. Ir noteikts, ka vakcināciju pret dzelteno drudzi var veikt iestādes, kuras attiecīgajā valstī šim nolūkam ir nominējusi Veselības ministrija. Latvijā to veic Infektoloģijas centrs, Diplomātiskā servisa medicīnas centrs, kā arī tās veselības organizācijas Rīgā, Ventspilī, Jelgavā un Liepājā, kuras saistītas ar jūras medicīnu. Vakcīnas pret pārējām infekciju slimībam ir t.s. rekomendētās vakcīnas, bet, domājot loģiski, nez vai mēs vēlamies kaut kur aizbraukt un saslimt!
Vai ar vakcīnu pret dzelteno drudzi mēs iegūstam pilnīgu aizsardzību?
Dzeltenais drudzis ir hemorāģisks drudzis, ko izplata odi. Slimības rezultātā cilvēka iekšējos orgānos veidojas asinsizplūdumi – mirstība no šī drudža ir 50% gadījumu. Vakcinējoties, šo infekciju apkarot ir ļoti viegli. Slimības skartās teritorijas ir Subsahāras reģioni Āfrikā (šajā kontinentā ir valstis, kas rekomendē vakcinēties, un valstis, kas to prasa obligāti). Dzeltenā drudža vakcīna ir dzīva, tā satur novājinātus slimības izraisītājus. To nedrīkst injicēt bērniem līdz viena gada vecumam, kā arī cilvēkiem, kam ir imūnās sistēmas vājums. Imunitāte pret drudzi izveidojas desmit dienu laikā un saglabājas desmit gadus. Ņemot vērē šo 10 dienu periodu, pirms ceļojuma allaž ieteicams aprēķināt precīzu vakcinācijas laiku.
Daudzi cilvēki teikuši, ka ceļots pietiekami daudz un nekāds sertifikāts nav ticis prasīts…
Domaju, te strādā nejaušības princips līdzīgi kā muita – čemodānu var pārbaudīt un var arī nepārbaudīt. Ja gadījumā cilvēkam šī sertifikāta nav, viņu var ievietot karantīnā uz 10 dienām, kas nenoliedzami nav tā vieta, kur mēs vēlamies pavadīt savu brīvo laiku. Vai ir vērts tā riskēt?
Kas vēl būtu jāievēro, ceļojot uz Āfrikas, Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas valstīm?
Iepriekšminētajos pasaules reģionos ir zems higiēnas līmenis! Noteikti, atrodoties tur, būtu jāievēro t.s. nespecifiskā profilakse – pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas noteikti jāmazgā rokas, ūdens jādzer tikai no tam noradītām vietām! Āfrikā vai Āzijā nevajadzētu ēst neko, kas iegādāts uz ielas! Pat ēdot tam paredzētajās vietās, būtu jāņem vērā, ka karstumā aktīvi vairojas patogēnā mikroflora, kas var izraisīt t.s. ceļotāju caureju. Citopatogēnā zarnu nūjiņa rada holērai līdzīgu klīnisko ainu. Šeit lieto t.s. holēras vakcīnu. Arī hepatīts A ir lipīga slimība, kas viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku, vai ar inficētu ēdienu un ūdeni. Ikviens, kam nav imunitāte pret hepatītu A (ja nav izslimojis šo slimību pagatnē vai nav vakcinējies), ir pakļauts iespējai ar to saslimt – ipaši dodoties ceļojumā no valsts ar zemu hepatīta A saslimstības līmeni, kāda ir Latvija. Hepatīts A ir viena no visizplatītākajām infekcijas slimībām, no kuras iespējams pilnībā izvairīties vakcinējoties. Hepatīta A vakcīna ir piemērota vairumam cilvēku, un to var injicēt bērniem jau no 12 mēnešu vecuma. Kaut ir zināmi astoņi vīrusa hepatīta paveidi, tikai no diviem – A un B – ir iespējams izvairīties ar vakcināciju.
Zināms ir vēl viens drudzis – malārija, par kuru ļoti daudz dzirdēts.
Pret malāriju nav vakcīnas, bet lieto t.s. ķīmijprofilaksi (tā nav vakcīna, bet tablete!). Malārijas ierosinātājs ir vienšūnis – malārijas plazmodijs, ko izplata odi. Plazmodijs vairojas ļoti strauji – asinsvados veidojas trombi, un cilvēki mirst no malārijas komas. Tropiskās malārijas medikamentus jāsāk lietot savlaicīgi pirms ceļojuma, un to lietošana jāturpina, kamēr ilgst slimības inkubācijas periods. Āfrikā no tropiskās malārijas katru gadu mirst 2–2,5 miljoni cilvēku.
Vai vakcinācija sniedz 100% aizsardzību?
Neviena profilakse nav simtprocentīga! Arī piesardzīgiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies un ieverojuši visus noteikumus, gadās saslimt, bet tas nenorit tik smagā formā.
Kādas infekcijas slimības vēl apdraud ceļotājus?
Bīstamas ir gaisa pilienu infekcijas, jo tām ir vienkāršs pārraides mehānisms. Piemēram, meningokoka infekcija. Iesnas un kakla sāpes ir tās vienkāršākā forma, bet tā var radīt arī strutainu smadzeņu apvalka iekaisumu. Slimība ir ļoti izplatīta
Āfrikā. Pret to ir kombinētā A+C tipa vakcīna. Otra gaisa pilienu infekcija ir poliomielīts. Mēs lielākoties visi pret to esam vakcinēti, bet, braucot uz Āfriku, ieteiktu pārbaudīties un nepieciešamības gadījumā vakcinēties. Vēl pie gaisa pilienu infekcijām būtu jāmin gripa. Lielākoties, pieminot eksotiskas valstis, aizmirstam, ka pastāv iespēja doties tepat uz netālu Eiropas valsti, kurā jau sākusies gripas epidēmija. Tāpēc vēlams pārdomāt… Gripa ir sezonāla slimība, katra sezona cirkulē noteikti gripas vīrusa apakštipi – parasti divi A un viens B. Pasaules veselības organizācijas pārziņā ir diagnostikas monitoringi, kuros nosaka attiecīgā laikā cirkulējošos apakštipus. Bet, ņemot vēra to, ka gripa izplatās no cilvēka uz cilvēku, arī cirkulējošie vīrusi pārvietojas pa Ziemeļu puslodi – Dienvidu puslodē tajā laikā ziemas nav… Visas licencētas vakcīnas ražojošās kompānijas ziemeļu puslodei 2006.–07.gadam ražo vakcīnas ar vienu sastāvu. Uzskats, ka dažādās valstīs cirkulē atšķirīgi vīrusi, ir kļūdains! Gripas vakcīna satur komponentus pret trim vīrusa apakštipiem – diviem A un vienu B. Ja kāds iebilst un apgalvo, ka ir saslimis, lai arī vakcinējies, es parasti atbildu: nevar zināt, cik smaga būtu slimība, ja nebūtu vakcinējies, jāpierāda, ka tā patiesi bija gripa, un jāzina vīrusa apakštips. Šogad novēroja ļoti retu situāciju, kad bez minētajiem cirkulēja vēl trīs citi vīrusa apakštipi, kas, protams, prognostiski ir ļoti nelāgi.
Āzijas reģionā plosās putnu gripa. Vai tā apdraud arī cilvēku?
Gripas pandēmijas parasti sākas Dienvidaustrumu Āzijā. Ja kāds brīdina, ka turp nevar braukt, jo var dabūt putnu gripu, vēlos uzsvērt, ka putnu gripa nav cilvēku gripa! Pat ja kāds nonāktu lielā putnu fermā, kurā tiek iznīcināti ar putnu gripu reāli vai potenciāli slimi putni, iespēja inficēties ir minimāla! No 2003. gada simtiem tukstošu cilvēku ir strādājuši ar saslimušajiem putniem, bet saslimuši ir tikai 192 cilvēki! Tā ir pilnīgi individuāla šo cilvēku receptoru uzņēmība! Citiem vārdiem runājot, putniem ir sava gripa, cilvēkiem – sava! Nebūtu jābaidās arī no tā, ka ar kādu ūdensputnu pavasarī pie mums ierastos putnu gripa. Nenoliedzami, tas būtu ļoti slikti, jo mūsu putni būtu apdraudēti! Bet Latvija noteikti nebūs tā vieta, kur varētu veidoties mutants – cilvēku gripas vīruss. Nekad neviens gripas pandēmijas vīruss nav radies Eiropā – vienmēr tas noticis Dienvidaustrumu Āzijā! Cita lieta, nevajag dzert putnu asinis, bet mūsu kultūras un ēšanas paražas ir savādākas.
Kādas infekcijas slimības izplatās kontaktu ceļā?
Ar asinīm izplatošās infekcijas. Starp citu, Āfrika, kas kļūst aizvien populārāka ceļotāju vidū, ir ļoti liels B hepatiīta vīrusa nēsātāju skaits – virs 10%. B hepatīta vīruss izplatās ar asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem, un to raksturo spēja vairoties aknu šūnās un radīt aknu šūnu iekaisumu. Saslimt ar B hepatītu ir iespējams, gan izdurot ausīs caurumus, gan tetovējoties, gan veicot manikīru vai pedikīru, kā arī dzimumceļā. Svarīgi apzināties – B hepatīts ir 100 reizes lipīgāks par HIV un sevišķi smagi noris bērniem! Vakcinācija ir visefektivākais un ērtākais veids, kā izsargāties no hepatīta B, tā izraisītāja hroniskas nēsāšanas un aknu veža. Pasaules Veselības organizācija uzskata hepatīta B vakcīnu par pirmo pretvēža vakcīnu, jo tā pasargā pacientu no aknu vēža, kas rodas vīrusa hepatīta B ietekmē. Uzskatāmākais piemērs slimības risku nopietnībai ir valsts atrasta iespēja kopš 1997. gada zīdaiņu vakcināciju pret B hepatītu iekļaut valsts imunizācijas kalendārā, kā arī šogad sākt 14 gadu vecu pusaudžu vakcināciju.
Trakumsērga – kontakta infekcija. Slima dzīvnieka siekalās ir trakumsērgas vīruss. Piemēram, trakumsērga ir ļoti izplatīta Indijā. Starp citu – šajā valstī ir arī slaveni tempļi, kuros dzīvo ļoti nekaunīgi pērtiķi, kas tūristiem pieprasa ko garšīgu! Jāsaka – viņi visi ir imunizēti, bet jāsargās būtu no klaiņojošajiem suņiem un kaķiem! Trakumsērgas vakcīna būtu pieskaitāma pie rekomendējamām.
Ja paskatāmies uz visu kopā, rodas jautājums – vai vienā reizē iespējams saņemt visas šīs potes, kā reaģēs imūna sistēma?
Mūsu imūnsistēma ir būvēta ļoti gudri – ir desmitiem tukstošu imūnkompetento šūnu, kas gaida, lai nāktu svešais aģents, kurš jāatpazīst kā svešs. Vienas šūnas pazīst holēras antigēnu, citas – hepatīta B antigēnu utt. Patiesībā visas potes var saņemt vienā reizē, dažas no tām ir jāatkārto – nepieciešama revakcinācija! Pašlaik gan pasaulē, gan Latvijā ir pieejamas vairākas kombinētās vakcīnas (t.sk. arī tās, ko saņem zīdaiņi mūsu valsts Imunizācijas programmas ietvaros), un tām ir liela nākotne – šobrīd vadošās kompānijas, kas attīsta un ražo vakcīnas, ļoti daudz zinātniskā izpētes darba velta tieši kombinēto vakcīnu izstrādei. Runājot par aizsardzību ceļojumu laikā, efektīvs un drošs risinājums ir kombinēta A un B hepatīta vakcīna.
Vai ikviens cilvēks drīkst vakcinēties pret visām jūsu minētajām slimībam?
Protams, pastāv iemesli, kāpēc noteiktas vakcīnas dot nevar, jo ir kontrindikācijas. Piemēram, cilvēkam ir kāda hroniska autoimūna slimība un viņš lieto medikamentus, kas nomāc imūnsistēmu, vai arī viņš saņēmis ķīmijterapiju vai staru terapiju, kas arī novājina imūnsistēmu. Vēl kontrindikācija – anafilaktiskais šoks uz iepriekš ievadītu vakcīnu un Kvinksa tūska, kuras dēļ cilvēks var nosmakt, vai arī vistas olbaltuma nepanesība.
Pēcvārds...
Daudz informācijas jau ir internetā un ir patīkami, ka cilvēki paši meklē un skatās – kur brauks un kādas vakcīnas būtu nepieciešamas infekciju profilaksei attiecīgajā reģionā. Bet, kā jau minēju, ir svarīgi būt informētam par kontrindikācijām un blakusparādībām. Citādi var gadīties tā: atrodu internetā – man vajag 6 vakcīnas, atnāku uz potēšanas kabinetu, tur priekšā māsiņa un: lūdzu, es par to maksāju, un dodiet man visas sešas! Kaut kādu daļu atbildības var uzņemties cilvēks pats, bet vienmēr labāk ir konsultēties ar ārstu!