AFP ziņo, ka karstuma rekords vakar uzstādīts Rumānijā, kur vietām gaisa temperatūra sasniegusi 45 grādus pēc Celsija skalas – tiek lēsts, ka pēdējo 90 gadu laikā tāds karstums šajā valstī nav bijis. Svelmes dēļ Rumānijā dzīvību zaudējuši vismaz 29 cilvēki, turklāt pagājušās nedēļas laikā, neraugoties uz varas iestāžu uzstādītajām teltīm un policijas piedalīšanos vēsa ūdens izdalīšanā, 14 cilvēku gājuši bojā galvaspilsētā Bukarestē.
Vismaz četri cilvēki gājuši bojā Grieķijā, kuras armija pārtraukusi ieplānotos manevrus. Valdība noteikusi, ka visām valsts iestādēm jāstrādā tikai līdz pusdienlaikam, savukārt iedzīvotāji, kuriem mājās nav gaisa kondicionētāju, aicināti patverties sabiedriskajās telpās, kur tiek uzturēts vēsums.
Kiprā, kas izslavēta ar savu saulaino laiku, gaisa temperatūra sasniegusi 43 grādus, un šī situācija jau tiek uzskatīta par nopietnu. Arī tur karstums prasījis kādas vecākas sievietes dzīvību. Par karstuma upuriem ziņo arī no Albānijas, Bosnijas, Horvātijas un Turcijas. Turcijas varas iestādes septiņās provincēs izsludinājušas brīvdienas grūtniecēm un personām ar fiziskiem trūkumiem.
Eiropas austrumos un Vidusjūras piekrastē karstuma vilnis izraisījis mežu ugunsgrēkus, ko vēl vairāk pastiprina spēcīgie dienvidu vēji – siroko, ziņo LETA–AFP. Itālijas dienvidos – Kalabrijā, Sardīnijā un Sicīlijā – plosās aptuveni 25 šādi ugunsgrēki. Visbīstamākā situācijā ir Sicīlijā, kur maksimālā gaisa temperatūra pārsniegusi 46 grādus un karstums prasījis vismaz četru cilvēku dzīvības. Salas ziemeļrietumu piekrastēs sākts evakuēt viesnīcu iemītniekus.
Autoražotājam Fiat nācies slēgt rūpnīcu Sicīlijā, kur tiek ražoti nelielie Lancia Ypsilon markas automobiļi, jo metinātāji atteicās strādāt tik nepanesamos darba apstākļos. Rūpnīca nav atsākusi darbu arī vakar, jo to darīt traucē tuvējā meža ugunsgrēka dūmi. Slēgtas arī divas ķīmiskās rūpniecības ražotnes, bet dažās slimnīcās atliktas operācijas, baidoties no traucējumiem elektroenerģijas piegādē.
Itālijas vides ministrs Alfonso Pekorāro Skanio paziņojis, ka valdība septembrī gatavojas rīkot plašu konferenci par klimata pārmaiņu sekām, ņemot vērā, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas aplēsēm par šādu karstuma viļņu upuriem ik dienu kļūst caurmērā divi cilvēki.
Tikmēr Britu salās lietavas un to izraisītie plūdi prasījuši vismaz trīs cilvēku dzīvības, bet vairāk nekā tūkstotis britu Šefīldas apkaimē bijuši spiesti evakuēties pēc tam, kad radās bažas, ka pārplūdušās upes ūdeņi var pārraut kādu dambi. Sinoptiķi norāda, ka vietām dažu stundu laikā nokrišņu daudzums pārsniedzis vesela mēneša normu, turklāt aptuveni pirms nedēļas Lielbritānija jau pieredzēja stipras lietusgāzes, bet nākamajā nedēļas nogalē paredzamas jaunas lietavas valsts dienvidrietumos.
Daudzviet applūduši dzelzceļi un autoceļi un nopietni traucēta satiksme. Šefīldā un Līdsā spēcīga plūdu ūdeņu straume rāvusi pa ielām automašīnas. Iedzīvotāju evakuēšanā iesaistīti armijas helikopteri, ar kuru palīdzību cilvēki tiek evakuēti no apdraudētajiem reģioniem un māju jumtiem, uz kuriem patvērušies. Lielbritānijas Vides aģentūra 16 reģionos izsludinājusi nopietnu plūdu trauksmi, bet 102 valsts vietās – mērenu plūdu trauksmi. "Situācija ir fenomenāla. Divpadsmit stundu laikā nolijusi sestā daļa no visā gadā prognozētajiem nokrišņiem," BBC citē aģentūras eksperta Fila Rosvela sacīto. Finanšu eksperti lēš, ka lietavas un plūdi būs nodarījuši miljoniem sterliņu mārciņu lielus zaudējumus mazajam biznesam, taču konkrētus skaitļus pagaidām atturas minēt.