Guculija joprojām iecienīta laivotāju vidū, kaut laiks tur ir apstājies

Galerijas:

• Piedzīvojumi Ukrainas Piekarpatos

Kad nokļūstat pie šīs upes, nebrīnieties, ja tā vispirms jums atgādina kādas lielpilsētas centrālo ielu. Savu popularitāti tā nav zaudējusi vēl no padomju laikiem, kad uz turieni brauca kā pieredzējuši laivotāji, tā iesācēji, kā arī piedzīvojumu meklētāji un ģimenes ar bērniem. Tur joprojām notiek apmācības jauniem laivotājiem un semināri instruktoriem. Taču pats interesantākais ir dažādo braucamrīku parāde. Tie sameistaroti no... visa kā – izmantots koks, dzelzs gabali, brezents. Tie pārvietojas ne uz priekšu, bet no viena sāna uz otru.

Karpatu kalnu virsotnes ir apaļas, klintis nav redzamas. Gar upes krastu iet ceļš. Čeremoša nebūs upe ar stāvāko kritumu, ceļā nav lielu akmeņu, no kuriem vajadzētu izvairīties. Tādēļ šo upi uzskata par samērā drošu, pat, ja izkritīsi no laivas, neko daudz tevi straume gar akmeņiem neapdauzīs. Cits upes posms ir mierīgāks, cits krāčaināks, arī tādēļ būtu interesanti to izbraukt.

Daudz skarbāki, ņemot vērā arī padomju mantojumu, ir citi apstākļi. Pēdējā laikā šur tur upes krastā uzceltas viesu mājas, taču lielākoties apmetamies teltīs, un braucot agri pavasarī, jārēķinās, ka no rīta pamostoties telts būs sniegā vai dubļos, kas tek lejā no kalniem, hidrotērps sasalis, hidrozābakos no rīta jālej karsts ūdens, lai tos vispār varētu uzvilkt.

Dabas skaistumu vārdos grūti ir izteikt, bieži vien daudz trāpīgāk runā gleznas, fotogrāfijas.