Ar A vai B hepatītu tūristi var saslimt arī kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās

Šmits stāstīja, ka, tūristiem ceļojot uz jaunattīstīto valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts inficēšanās risks. Protams, dodoties ekstrēmos piedzīvojumos, risks gūt savainojumus un nonākt slimnīcā, tādējādi pakļaujot sevi B hepatīta inficēšanās draudiem, ir daudz lielāks.

2007.gada augustā starptautiskajā lidostā "Rīga" veiktajā pētījumā par iedzīvotāju ceļošanas paradumiem tika aptaujāts 391 respondents. Pētījumā piedalījās pasažieri, kuri ceļojumā devās ar tiešajiem jeb čarterreisiem uz kādu no A vai B hepatīta riska valstīm. Līdzīgi pētījumi ir veikti arī citās Eiropas valstu lidostās un sniedz iespēju atklāt nozīmīgākās problēmas infekcijas slimību profilaksē dažādās valstīs.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas ceļotāji nav informēti par augsto risku inficēties ar A un B hepatītu, dodoties uz valstīm ar plašu šo infekcijas slimību izplatību, jo 21% aptaujāto inficēšanās risku vērtē kā zemu.

Pētījumā noskaidrots, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina par inficēšanās draudiem. Pat, ja viņi pirms došanās ceļā ir tikuši informēti, ka jāvakcinējas pret vairākām infekcijas slimībām, tad nereti to atstājuši bez ievērības, jo inficēšanās risku viņi neattiecina uz sevi.

Tāpat 3% aptaujāto pieļauj iespēju tetovēties vai apmeklēt adatu terapiju, kaut arī šo manipulāciju laikā inficēšanās risks ir ļoti augsts. Vidusjūras baseina valstīs, Āfrikā un Āzijā B hepatīta izplatība ir ievērojama. Piemēram, Ēģiptē pat 20% līdz 30% iedzīvotāju ir hroniski hepatīta B vīrusa nēsātāji.

Par laimi, vairums ceļotāju neplāno veikt darbības ar palielinātu inficēšanās risku, jo 87% respondentu apgalvoja, ka neplāno apmeklēt frizieri, zobārstu vai citu ārstu, veikt manikīru vai pedikīru, tetovēties, pakļaut sevi pīrsingam vai adatu terapijai.

Vairumā gadījumu tūristu, kas pirmo reizi dodas uz valstīm ar B hepatīta infekcijas risku, plāno laiku pavadīt, apmeklējot pilsētas, 40% aptaujāto plāno uzturēties tikai kūrorta teritorijā un viesnīcā, 20% plāno piedalīties ekskursijās ārpus apdzīvotām vietām, bet 19% plāno doties ekstrēmās pastaigās tuksnesī vai džungļos.

Uz citu Eiropas valstu fona situācija Latvijas ceļotāju vidū vērtējama pozitīvi. Piemēram, 44% zviedru B hepatīta riska valstī apmeklējuši manikīru, pedikīru vai frizieri, starp Vācijas tūristiem tādi bijuši 34%, Lielbritānijas - 31%, Nīderlandes, Spānijas un Itālijas - vairāk nekā 20%, bet Latvijas - 6%.

A un B hepatīts ir izplatītākās vakcīnregulējamās infekcijas, kas Eiropas tūristus apdraud eksotiskajās zemēs. A hepatīts ir fekāli-orāla infekcija, kas tiek pārnēsāta ar netīru dzeramo ūdeni, nemazgātiem vai nemizotiem augļiem, termiski neapstrādātu ēdienu un daudzos gadījumos pat ar kokteiļu ledu un jūras veltēm. Ar A hepatītu ik gadu pasaulē inficējas aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.

Savukārt B hepatīts tiek pārnēsāts ar ķermeņa šķidrumiem un ir ļoti nopietna slimība, kas var radīt arī paliekošu kaitējumu aknām un būt par aknu vēža galveno cēloni. Visbiežāk ar to iespējams inficēties dzimumkontakta ceļā, bet arī zobārsta apmeklējums, tetovēšanās un pīrsings rada augstu inficēšanās risku, ja instrumenti nav atbilstoši sterilizēti. B hepatīts ir ļoti izturīgs un lipīgs vīruss - tas ir 100 reizes infekciozāks par HIV vīrusu.

Vairums Latvijas tūristu ir vakcinējušies pret vienu vai vairākām infekcijas slimībām. Visvairāk vakcinējušies pret difteriju - 48% respondentu, stingumkrampjiem - 23% respondentu, B hepatītu - 22% respondentu, gripu - 20% respondentu. Retāk cilvēki vakcinējas pret vēdertīfu, tikai 4% respondentu, A hepatītu - 9% un trakumsērgu - 10%.

37% gadījumu respondenti atzina, ka nav vakcinējušies ne pret vienu no minētajām slimībām.

Tāpat kā nevakcinēšanās iemesls tika minēts informācijas trūkums. 23% gadījumos respondenti atzina, ka neattiecina infekcijas draudus uz sevi un netic, ka viņus skars infekcija. Salīdzinoši liels īpatsvars respondentu uzsvēra, ka netic vakcinācijas efektivitātei un uzskata, ka vakcīnas pasargā tikai daļēji. 13% atbilžu tiek pausti principiāli iebildumi pret vakcināciju, informē Šmits.

38% respondentu atzina, ka nav informēti par B hepatīta infekcijas riskiem. 30% risku inficēties novērtēja kā vidēju, 23% - kā zemu un tikai 9% aptaujāto piekrita, ka inficēšanās risks ar B hepatītu ir augsts.

Vairums aptaujāto informāciju par infekcijas draudiem saņem no vairākiem avotiem. Kā populārākie minēti reklāma un informācija masu medijos, ārsts, internets, draugi un ģimene un tūrisma aģentūra. 21% aptaujāto par infekcijas draudiem nebija informēti.

60% aptaujāto pirms brauciena nebija interesējušies par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. 15% to darīja mēnesi pirms ceļojuma, 11% divus mēnešus pirms ceļojuma, 6% nedēļu pirms ceļojuma, 5% divas nedēļas pirms ceļojuma.

50% gadījumu respondenti norāda, ka informāciju par infekcijas riskiem vēlētos saņemt tūrisma aģentūrā.

Taču Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas pārstāvis Uldis Alksnis sacīja, ka tūrisma biroja pārstāvji nevar cilvēkam likt obligāti vakcinēties, vien sniegt informāciju par ieteicamo vakcināciju un ieteikt konsultēties ar ģimenes ārstu.

A hepatīts ir izplatīta gandrīz visā pasaulē, mazāk Eiropā, ASV un Austrālijā. Īpašas riska zonas ir tropu un subtropu zemes, Āfrika, Āzija, Dienvidamerika, Vidusjūras un Karību jūras baseina valstis, Vidējie Austrumi, Latīņamerika, Meksika un arī Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Karsts klimats un zems sanitārais līmenis ir A hepatītu veicinoši faktori.

B hepatīts riska valstis ir Dienvidaustrumu Āzija un Āfrika uz dienvidiem no Sahāras. Īpaši augsta iedzīvotāju inficētība ar hepatīta B vīrusu ir arī daudzās Vidusjūras baseina valstīs. Ēģiptē pat 20%-30% iedzīvotāju ir hroniski hepatīta B vīrusa nēsātāji, Latvijā tie ir aptuveni 5%-10%, informēja Latvijas Infektoloģijas centra Hepatoloģijas bloka vadītāja Ludmila Vīksna.