Īpaši augsts novērtējums tika saņemts pērn, kad Lielbritānijas laikraksts „The Times" Ziemassvētku tirgu, kas atrodas Tallinas vecpilsētas galvenajā laukumā, atzina par labāko Eiropā.
"Lai gan mūsu Ziemassvētku tirdziņš ir viens no Eiropā jaunākajiem, mums ir ambiciozs mērķis kļūt par vienu no labākajiem pasaulē. Tas kļuvis gluži kā par mūsu vizītkarti, un ir lielisks veids kā popularizēt Tallinu un Igauniju. Decembris ir izcili piemērots laiks Tallinas apmeklēšanai, jo svētku programmas piedāvā neskaitāmas aktivitātes pilsētas viesiem visdažādākajās gaumju variācijās," stāsta Tarmo Mutso, Igaunijas Tūrisma padomes direktors.
Gaidāmi 200 000 viesu
2010.gads ir pirmais, kad Tallinā ir divi Ziemassvētku tirdziņi. Viens no tiem atrodas Tallinas gleznainajā vecpilsētas laukumā, otrs agrākajā rūpnieciskajā kvartālā, Rotermana laukumā, kur senas ķieģeļu noliktavas un skursteņi slejas blakus augstām tērauda un stikla ēkām. Abi tirdziņi ir izvietoti tradicionālā stila koka namiņos, kuros Igaunijas meistari tirgos pašdarinātus mākslas darbus un gardumus. Tie būs atvērti līdz pat 2011.gada 9.janvārim. Plānots, ka šajā laikā sniegiem klāto Tallinu apmeklēs 200 000 viesu. Turklāt tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi būs arī Tartu, Otepē, Hāpsalu, Kuresārē un Raplā.
Tallina ir viena no vecākajām pilsētām Ziemeļeiropā, un tā ir lieliska vieta, ko apmeklēt ziemā. Lai gan Tallinas Ziemassvētku tirdziņš par ikgadēju tradīciju kļuva tikai 2001.gadā, tas jau ir kļuvis par vienu no iemīļotākajiem un apmeklētākajiem Ziemassvētku tirgiem Eiropā.
Leģenda par Ziemassvētku eglīti
„Viduslaiku vēstures avoti liecina, ka pilsētas galvenajā laukumā Ziemassvētku eglīte bija jau 1441.gadā, kad to veidoja melngalvji. 1513.gadā par eglīti rakstīts dokumentā, kas atrodams Hamburgas arhīvā. To izrotāja ar rozēm un lāpām, kas veidotas no papīra un auduma. Vakarā Ziemassvētku eglīte tika aizdedzināta, un neprecēti tirgoņi kopā ar meitenēm dziedāja un dejoja. Mielasts turpinājās līdz pat gavēnim," stāsta Igauņu vēsturnieks Juri Kūskemā.
Citur Eiropā minētā tradīcija veidojās krietni vēlāk – Berlīnē 1780.gadā, bet Parīzē – 1865. gadā.
