Privātajā mežā brīvu tūrista pārvietošanos var ierobežot tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Tādā gadījumā attiecīgai teritorijai ir jābūt norobežotai ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem. Ja teritorija nav norobežota un tai nav atbilstošu brīdinājuma uzrakstu, privātajā mežā tūrists var brīvi pārvietoties, vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus.
Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu, tātad, arī tūrista tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.
Tūrista pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.
Tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem ir 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m, bet gar jūras piekrasti – 20 m. Tas nozīmē, ka tūrists tauvas joslas platumā drīkst brīvi pārvietoties gar upes, ezera vai jūras krastu.
Zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku (tātad – arī tūristu) brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijās. Tātad, tūristam ir tiesības brīvi pārvietoties ar likumu noteiktajā 5 km platajā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Pārvietošanos var ierobežot likumos noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.
Kās jāzina tūristam:
Velotūristiem un mototūristiem (ar mopēdiem) ir jāzina, ka:
* Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu - personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītājam jābūt klāt velosipēda (mopēda) vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai;
* Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, zvanveida skaņas signālu un gaismas atstarotājiem: priekšpusē - baltu, aizmugurē - sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) un pedāļos (priekšpusē un aizmugurē) - diviem oranžiem (dzelteniem);
* Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, zvanveida skaņas signālu un trokšņu slāpētāju;
* Velosipēdu un mopēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam;
* Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim;
* Braucot pa brauktuvi, ceļa nomali vai ietvi, diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos vai nepietiekamas redzamības apstākļos velosipēdam priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim;
* Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi;
* Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts: braukt, neturot stūri, braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus, vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam, vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai, braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš, vilkt velosipēdus vai mopēdus, kā arī citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam, braukt ar mopēdu bez aizsargķiveres vai ar neaizsprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu, kā arī vest ar mopēdu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu;
* Ar motorizētajiem transporta līdzekļiem aizliegts nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem.
Atrodoties pierobežas joslā jāzina, ka:
* Pierobežas joslas režīms ir spēkā pierobežas joslā - Latvijas Republikas teritorijas daļā gar valsts robežu divu kilometru platumā no valsts robežas līnijas uz sauszemes vai no krasta līnijas upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, pa kurām noteikta Latvijas Republikas valsts robeža. Savukārt, Pierobežas josla un pierobežas joslas režīms netiek noteikts gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastu;
* Kuģojamās upēs Valsts robeža ir noteikta pa galvenā kuģu ceļa vidu, bet nekuģojamās upēs un strautos – pa to vidu. Tas jāņem vērā ūdenstūristiem;
* Ar Latvijas Republikas Robežapsardzi ir jāsaskaņo grupveida akcijas (kultūras, masu, sporta un citi sabiedriskie pasākumi – tātad arī organizēti tūrisma pasākumi);
* Kuģu, kuteru un citu peldlīdzekļu, kā arī ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana, zveja, peldēšanās un citas darbības upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, pa kurām noteikta valsts robeža, atļauta tikai gaišajā diennakts laikā;
* Visi peldlīdzekļi (tātad – arī gumijas un koka laivas, plosti, kanoe, smailītes u.c.) un ledusbraukšanas līdzekļi, kas atrodas minētajās ūdenstilpēs, jāreģistrē vietējā Robežsardzes struktūrvienībā. Robežsardzes struktūrvienībā nereģistrēto peldlīdzekļu un ledusbraukšanas līdzekļu izmantošana robežūdenstilpēs ir aizliegta;
* Personām no 16 gadu vecuma, kuras nav attiecīgā pagasta (pilsētas) pastāvīgie iedzīvotāji, uzturoties pierobežas joslā, jābūt pasei;
* Fiziskajām personām, tātad, arī tūristam, atrodoties pierobežā un pierobežas joslā, jāpakļaujas robežsargu likumīgajām prasībām, tiem veicot dienesta pienākumus, jāuzrāda pārbaudei personu apliecinošie un citi nepieciešamie dokumenti, kā arī jāuzrāda apskatei transportlīdzekļi.
* Nereti, īpaši ārpus pilsētām, izraisās konfliktsituācijas starp tūristiem un suņu īpašniekiem. Tādēļ svarīgi zināt, ka par mājas kustoņa (piemēram, suņa) vai meža dzīvnieka nodarītajiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai, ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem. Tātad, par tūristam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies dzīvnieka turētāja vainas dēļ (piemēram, nikns nepiesiets suns vai suns bez uzpurņa, nav marķējuma "nikns suns") atbild dzīvnieka īpašnieks.
* Savukārt, Rīgas pilsētas teritorijā, kurā ir vērojams liels tūristu pieplūdums, suņu īpašniekiem ir jānodrošina, lai suņiem, atrodoties ārpus dzīvokļa vai mājas, būtu kaklasiksna ar tai piestiprinātu reģistrācijas žetonu. Ārpus telpām suņus var turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā (labi iežogotos pagalmos), nepieciešamības gadījumā izliekot uzrakstu "nikns suns". Suņu īpašnieki Rīgā suņus drīkst izvest tikai līdz 1,5 m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni.
Tūristam jāievēro:
* Likums "Par vides aizsardzību";
* Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";
* Aizsargjoslu likums;
* Meža likums;
* Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi;
Atceries, ka:
* Nevajag peldēties nelabiekārtotās vietās;
* Nedrīkst lietot pārtikā nepazīstamus augus un sēnes;
* Par iespējamiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikumu vai citu veidu pārkāpumiem informēt attiecīgo reģionālo vides pārvaldi vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju.
Kur zvanīt steidzamos gadījumos:
Tālrunis
Ugunsdzēsēji
01
Policija
02
Pirmā medicīniskā palīdzība
03
Izziņas
118
Latvijas Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests
7082082
Ūdenslīdēju un glābšanas dienests