Bukmeikeru kompānija "William Hill" apsolījusi viena miljona sterliņu mārciņu atlīdzību ikvienam, kas pierādīs, ka leģendārais Skotijas Lohnesa ezera briesmonis Nesija patiešām pastāv.
"Mēs ceram, ka šāda atlīdzība palīdzēs atrisināt vienu no mūsdienu lielākajiem noslēpumiem," sacīja kompānijas pārstāvis Ruperts Adamss.
Uzvarētājām būs jānodrošina pierādījumi, kas apmierinās Londonas Dabas vēstures muzeja ekspertus.
Tomēr paši bukmeikeri īpaši necer, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā - viņi piedāvā likmi 250 pret 1, ka Lohnesa ezera briesmoņa esamība tiks pierādīta 2007.gadā.
Pirmais zināmais nostāsts par Lohnesa ezera briesmoni saglabājies no septītā gadsimta, kad Sv.Kolombam, kas Skotijā ieviesa kristīgo ticību, ezera ziemeļgalā parādījies ūdens nezvērs "līdz ar spēcīgu drebēšanu": Kā stāsta leģenda, Sv.Kolumbs pacēlis krustu un aizdzinis mītisko ezera iemītnieku, kas vajājis kādu no viņa sekotājiem.
Savukārt viens no pazīstamākajiem šāda veida aprakstiem datēts ar 1930.gada jūliju, kad trīs cilvēkus laivā Lohnesas ezera ziemeļu galā pārsteiguši milzīgi viļņi. Kā stāstījis viens no viņiem, Jans Milns, vispirms ezerā bijušas dzirdamas spēcīgas skaņas, tad ūdens sācis mutuļot un parādījusies tāda kā dzīvnieka mugura, kas strauji slīdējusi pa ezeru, bet cauri viļņiem nav bijusi skaidri saskatāma. Pēc viņa teiktā, radījums varētu būt aptuveni sešus metrus garš.
Aldija Makeja, kas 1933.gadā kopā ar vīru braukusi gar ezera ziemeļu krastu, arī apraksta ūdens mutuļošanu un "kaut ko līdzīgu vaļa mugurai", kas bijusi redzama ezerā. Jāpiebilst, ka tieši ap to laiku šajā apvidū bijuši jūtami diezgan spēcīgi pazemes grūdieni.
Itāliešu ģeologs Luidži Pikardi 2001.gadā nāca klajā ar teoriju, ka Nesija patiesībā varētu būt tikai vērienīga dabas parādība, ko izraisa karstu gāzu izdalīšanās Zemes garozā dziļi zem slavenā Skotijas ezera.
Pēc viņa teiktā, Lohnesa ezers veidojies tieši virs lielas un joprojām aktīvas lūzuma līnijas Zemes garozā, un domājams, ka visas mīklainās parādības ezerā, ko pieņemts piedēvēt Nesijas klātbūtnei, patiesībā izraisa satricinājumi Zemes dzīlēs. Ar to izskaidrojamas gan milzu dzīvnieka rēkoņai līdzīgās skaņas, gan gaisa burbuļi, kuri pēkšņi uzpeld līdz mierīgajai ūdens virsmai un aprakstīti divās spilgtākajās liecībās, kuras fiksētas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Savukārt britu raidsabiedrības BBC pētnieku grupa 2003.gadā nonāca pie slēdziena, ka Lohnesas briesmonis neeksistē. Izmantojot 600 atsevišķus sonara starus un satelīta navigācijas sistēmu, pētnieku komanda pārmeklēja visu Lohnesa ezeru, kurā, kā vēsta leģenda, dzīvojot aizvēsturisks nezvērs Nesija. Agrākās aculiecinieku liecības zinātniekiem lika domāt, ka Nesija varētu būt pleziozaurs, jūras reptilis, kas izmiris kopā ar dinozauriem. Sākotnēji pētnieki izpētīja mūsdienu reptiļu (krokodilu un bruņurupuču) paradumus, lai uzzinātu, kā, iespējams, būtu uzvedies pleziozaurs. "Mēs gājām no krasta līdz krastam, no virsmas līdz dibenam, mēs iztaustījām visu, kas ir ezerā, taču neatradām neko, kas liecinātu par kādu lielāku radību," sacīja Jans Florencs, viens no speciālistiem, kurš veica pētījumu. Kā uzskata BBC komanda, vienīgais izskaidrojums joprojām eksistējošajam mītam par Lohnesa briesmoni varētu būt fakts, ka cilvēki redz to, ko viņi vēlas ieraudzīt. Lai to pierādītu, pētnieki ezerā noslēpa žoga fragmentu un, kad krastā parādījās tūristu grupa, pacēla to virs ūdens. Tūristiem palūdza ieraudzīto uzzīmēt. Daudzi attēloja kvadrātveidīgu objektu, taču daži uzzīmēja kaut ko līdzīgu briesmoņa galvai.
