Mazie ovālie gliemežvāki, no kuriem daži pārklāti ar sarkano okeru, pirms 82 000 gadu tikuši caurdurti, iespējams, tāpēc, lai tos varētu ievērt kaklarotās vai aprocēs.
"Tas nozīmē, ka Baloža alā Taforaltā atrastie rotājumi ir vecāki nekā tie, kas agrāk atrasti Alžīrijā, Dienvidāfrikas Republikā un Palestīnā," teikts Marokas Kultūras ministrijas izplatītā paziņojumā.
Šis atklājums ir "liels solis kulturālo jauninājumu un to lomas cilvēces vēsturē izpratnē", uzsvērts paziņojumā.
Līdz šim Marokā atrasti vairāki nozīmīgi aizvēstures artefakti, ieskaitot vienu no vecākajiem zināmajiem dinozauru skeletiem, taču maz zināms par cilvēkiem, kas apdzīvojuši šo reģionu pirms berberu zemkopjiem, kuri apmetās uz dzīvi mūsdienu Marokas teritorijā pirms vairāk nekā 2000 gadiem.
Gliemežvākus atradusi un datējusi Marokas, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas zinātnieku grupa, kas pētījusi, kā klimata un apkārtnes izmaiņas ietekmējušas cilvēku uzvedību pirms 130 000 un 13 000 gadu.
Šis pētījums ir plašāku pētījumu daļa par to, vai Gibraltāra jūras šaurums, kas atdala Maroku no Spānijas, pirmatnējiem cilvēkiem bijis koridors vai šķērslis to klejojumos starp Āfriku un Eiropu.