Butānas iedzīvotāji par galvenajiem laimīgas dzīves kritērijiem uzskata labu veselību un stabilu ģimeni, mazāk satraucoties par valdību vai darbu.
Pasaules attīstības grafikos nelielā izolētā budistu valstiņa atrodas starp pēdējām valstīm, tāpēc tā izgudroja savu veidu kā mērīt progresu, vērtējot nācijas laimi, nevis iekšzemes kopproduktu.
Šīs politikas autors ir bijušais karalis Džigme Singje Vangčuks, kurš deviņdesmitajos gados atbildē uz valsts zemo ekonomisko pieaugumu mēģināja likt uzsvaru uz dzīves kvalitātes svarīgumu.
"Bijušo karali vairāk interesēja, vai bērni iet skolā un vai viņiem ir laba veselība, vai meži ir labi aizsargāti un vai sievietes bērnu gaidībās saņem atbilstošu medicīnisko aprūpi," skaidroja Butānas laikraksta "Bhutan Times" redaktors Gopilals Ačarja.
Tikai 11% aptaujāto uzskatīja, ka laimei vajadzīga laba pārvalde un sociālo garantiju sistēma, bet nepilni 16% augstu vērtēja apmierinātību ar darbu.