Tikmēr tālāku ceļu mērojušie Kolkasraga informācijas centrā, kas vienlaikus kalpo par maksas autoplača kasi, allaž taujā gan par iespēju paēst, gan uzsliet teltis. Centra darbiniece Lidija tad nu viņiem ar nožēlu paskaidro – lai mielotos, ir jābrauc projām no šejienes, un arī teltis jāceļ kaut kur citur. Citādi Slīteres nacionālā parka inspektori pieķers un sodīs. Pagājušajā nedēļā šādu skaidrojumu saņēmusi kāda skolēnu grupa no Vidzemes un arī aizbraukusi citur. Tāda pati situācija ir gandrīz visos Kolkas ciemos, jo tūristam jābūt lielam avantūristam, lai pārvietotos pa risām bagātajiem grants ceļiem, zinot, ka arī galamērķī ērtību nebūs. Pagasta priekšsēdētāja Benita Ose atzīst, ka faktiski katrā ciemā ir cilvēki, kuri būtu gatavi sākt ar tūristu apkalpošanu saistītu uzņēmējdarbību, taču nu jau gadiem ilgstošā teritorijas plānošanas procedūra rada tam šķēršļus. Ciemi ir, bet robežas nav zināmas. Gaidot, ka viesu namus, kempingus un krogus varēs taisīt uzreiz aiz 150 metru jūras aizsargjoslas vispievilcīgākajās vietās, cilvēki šobrīd zaudējuši iespēju būvēties arī aiz 300 metriem – ne tik pievilcīgās.
Šonedēļ reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs apturējis visu Kolkas pagasta ciemu teritoriju plānojumu darbību, jo tie ir prettiesiski. Tajos vairākkārt pārsniegti vēsturiskās apbūves apjomi. Ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa skaidro, ka rīkojums līdz ar tā nopublicēšanu oficiozā Latvijas Vēstnesis liedz dalīt zemesgabalus, būvēties un izstrādāt detaļplānojumus īpašumiem Kolkas pagastā. Kopš 2003. gada sabūvētās ēkas jaukt nost nevajadzēšot, taču noteiktās ciemu robežas gan esot jāsamazina. Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas procedūras ilgumu, var prognozēt, ka tūrisma attīstība Kolkā ir nobremzēta vēl vismaz uz gadu. Paradoksāli, ka vēl pērn jūlijā Pašvaldību ministrija Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ziņoja, ka pagasta teritorijas plānojums ir likumīgs. Informācija, visticamākais, tika pieprasīta saistībā ar Kolkas amatpersonu lietu, kas nesen pārtapusi pagasta vadītājas Benitas Oses lietā. Jāatgādina, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess saistībā ar Kolkasraga teritorijas – aptuveni 14 hektāru – nonākšanu uzņēmējas Benitas Sadauskas kontrolē. Kopuzņēmuma veidošanā pagasts ieguldīja zemi, taču vēlāk atteicās no SIA kontrolpaketes par labu Sadauskai. Līdz šim gan firmas Kolkasrags aktivitātes bijušas tik sīkas un miermīlīgas, ka nebūt neliecina par slēptiem nolūkiem kaitēt sabiedrības interesēm – piemēram, iztirgot ragu pa mazam gabaliņam.
Maz ko saprotot no vietvalžu un likumsargu savērptajām peripetijām, kolcenietis Mihails Emerbergs secina, ka tās pagalam nelabvēlīgi ietekmē pagastu. "Vienīgajā viesnīcā pat paēst lāgā nevar. Nu lai taču tie tūristi brauc. Viņi atpūtīsies, vietējiem būs vairāk darba. Nu, vai tad viņi ko izmīdīs?" prāto vīrs. Izrādās, viņam tomēr nav taisnība. Telšu vietas raga tuvumā ir slēgtas, jo kāds ietekmīgs dabasmīlis pirms pāris sezonām pamanījis rāpojam kāpās glītu vaboli, un tā izkonkurējusi tūristus – arī Vidzemes skolēnus.
Jāpiebilst arī cerētā asfalta no Kolkas Liepājas virzienā tik drīz vis nebūs. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pirms nedēļas informējis pašvaldību, ka Baltijas jūras tūrisma loks asfaltu sagaidīs nevis 2010. gadā, kā līdz šim bija cerēts, bet labākajā gadījumā 2013. gadā. Dodoties prom no Kolkas, Neatkarīgās auto ietin necaurredzamā putekļu mākonī divus velotūristus, un viņi lec nost no divriteņiem, lai elpotu kabatlakatiņos.