PROCESĀ
Pa pusei kanādietis
Šīs nedēļas nogalē Turīnā pērn Ventspilī iegūto absolūtā Eiropas čempiona titulu centīsies aizstāvēt Latvijas labākais šorttrekists Haralds Silovs, kurš pirms gada izcīnīja zelta medaļu arī 1500 m slidojumā, bet 1000 m distancē finišēja otrais.
Latviju Eiropas Čempionātā pārstāvēs arī Evita Krievāne, Jēkabs Saulītis un Jānis Piuss. Haraldam Silovam un Evitai Krievānei pirmsolimpiskā sezona sākās tālu no mājām. Jau jūlijā gatavošanos tai viņi sāka Kanādā, pēc tam abu ceļi šķīrās, jo Evita pēc Pasaules kausa izcīņas Ziemeļamerikas posmiem novembra nogalē un decembra sākumā uz Āziju vairs nebrauca (pārāk dārgi), bet Haralds vēl noslidoja gan Ķīnā, gan arī Japānā, pirms gadu mijas uz dažām dienām ieskrienot mājās. Kopš jaunā gada trešās dienas abi Vācijas pilsētā Oberstdorfā trenera Jeruna Otera vadībā gatavojas Eiropas čempionātam.
"Vairāk nekā pieci mēneši aizritēja intensīvos treniņos Kalgari," interviju žurnālam Sports sāk Haralds Silovs. "Kanādā biju trenējies arī iepriekšējos gados, taču krietni īsāku laika posmu, turklāt starta laukums uz galvenajām sacensībām, Ziemeļameriku ieskaitot, iepriekš mums bija Eiropā, konkrētāk, Nīderlandes pilsētā Hērenvenā, kas ir trenera Jeruna Otera grupas mītnes vieta. Tāda papildu pārvietošanās maksāja pārāk dārgi, tāpēc šosezon Oters par grupas mājvietu izvēlējās Kalgari. Un tas bija divkāršs ieguvums, jo izdevās atrast ne tikai ideālu vietu treniņiem, bet arī aprast ar Kanādas klimatu un atrisināt aklimatizācijas problēmas. Oters noslēdzis līgumu arī ar Kalgari olimpisko centru un palīdz gatavoties Vankūveras spēlēm četriem Kanādas izlases šorttrekistiem. Man un Evitai treneris panācis būtiskas atlaides ledus īrei šajā teicamajā bāzē, arī vispieņemamāko laiku treniņiem. Ja latviešiem izdosies kvalificēties olimpiskajām spēlēm, tad, kā smejies, mums būs sava laukuma un ledus priekšrocības."
Kalnu ledus zemienē
— Vasarā pirms došanās pusgadu ilgajā komandējumā paudi, ka Vankūveras šorttreka stadions būvēts līdzīgs Kalgari bāzei. Oktobra un novembra mijā, kad Vankūverā risinājās Pasaules kausa izcīņas otrā posma sacensības, pats izmēģināji olimpisko ledu. Tavs vērtējums?
— Lai gan abos šorttreka stadionos ledus gatavošanai tiek izmantots augstvērtīgs, no kalniem plūstošs ūdens, kas vēl tiek papildus apstrādāts un bagātināts, ātrāks ledus tomēr ir Kalgari, kas atrodas apmēram 900 metru virs jūras līmeņa. Vankūvera izpletusies okeāna krastā, tur ir pavisam cits klimats. Tomēr rezultātu ziņā starpība tik liela nav, jo Vankūveras šorttreka kvalitātes uzlabošanai izmantotas visjaunākās tehnoloģijas.
Man debija Vankūverā nebija slikta — 1500 m distancē biju desmitais. Tūkstotī mani par it kā nepareizu apdzīšanas manevru diskvalificēja. Kad pēc Eiropas čempionāta atgriezīšos Kalgari, diezin vai mums ļaus paslidot uz Vankūveras ledus.
— Pasaules kausa seriālā no sešiem posmiem pirmie četri jau aizvadīti. Bija problēmas?
— Sacensības Nagano, kurās arī ieguvu savu augstāko — piekto — vietu, Pasaules kausa izcīņā man šosezon bija pēdējās. Lai labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kas marta pirmās nedēļas nogalē risināsies Vīnē, pēdējos divos PK Eiropas posmos Sofijā (7.—8. februāris) un Drēzdenē (14.—15. februāris) nepiedalīšos, bet tūdaļ pēc kontinenta meistarsacīkstēm turpināšu trenēties Ziemeļamerikā. Ar rezultātiem īsti apmierināts neesmu, jo kopš augusta šad un tad iesāpējās mugura. Tās nav kāda kritiena sekas, bet īsto diagnozi pagaidām nevar noteikt.
Man palīdz beļģu speciāliste Merveta Mulli, izstrādājot speciālu treniņu programmu, lai mugurai daudz nenodarītu pāri. Dažkārt no rītiem grūtāk iekustēties, bet, aizejot uz treniņu un darbojoties pēc speciālistes ieteikumiem, sāpe mitējas. Ar beļģu fizioterapeiti sadarbojamies jau ceturto gadu, viņa par manu slimības vēsturi zina visu. Abi ceram, ka mana veselība uzlabosies.
Zābaciņš tāds un šitāds
— Arī šorttrekā liela nozīme ir inventāram, jo rezultātu var iespaidot pat sīkākā nianse.
— Ar slidu asmeņiem nevienu vairs nepārsteigsi. Tie visiem ir gandrīz vienādi. Galvenais, lai slidzābaks labi un ērti sadzīvotu ar kāju. Pagājušajā gadā daudz eksperimentēju. Pasūtīju vairākus slidzābaku pārus ASV un Austrālijā. Bet īsti neapmierina neviens no specpasūtījumiem. Vienai kājai zābaks pašā laikā, otrai — ne visai. Treneris Oters apņēmās vienu no Austrālijas zābakiem izveidot augstāku.
Daudz ar zābakiem arī pats esmu ņēmies. Mēģināju slidas asmeni pielikt pie zābaka no viena pāra, otru zābaku izvēlējos no cita pāra. Tagad esmu nonācis pie secinājuma, ka Eiropas čempionātā slidošu ar to pašu inventāru, kas man palīdzēja izcīnīt zelta medaļas. Ar tiem pašiem vecajiem slidzābaciņiem, kas savu mūžu nokalpojuši un jau vairākkārt pielaboti. Starp citu, kājas formai atbilstošs zābaku pāris maksā 800 latu, bet asmeņu pāris ir par pustūkstoti lētāks. Lielo šorttreka valstu izlasēs ir tehnikas speciālisti, kas ar šīm lietām nodarbojas. Mums ar Evitu tāda nav. Otera piedāvātā palīdzība, protams, ir cēls žests. Domāju, ka pēc gadiem pats kļūšu par labu speciālistu, jo nevar taču visu laiku skatīties, kā strādā citi. Tāpēc arī cenšos iegaumēt to, ko redzu.
— Aizvadītajā pusgadā izdevies paveikt visu, kas iecerēts?
— Treniņu kopējais apjoms bija mazāks, toties spiedām uz intensitāti. Oters pārūpējās, lai nodarbības dažādotu. Paldies viņam par sarīkoto divu dienu pārgājienu Kenmoras kalnos 30 grādu salā, brienot ar īpašām sniega kurpēm, tiesa, ar nakšņošanu viesnīcā. Tas bija ļoti vērtīgi un svētīgi, lai uzlabotu fizisko izturību, jo pēc Pasaules kausa ceturtā posma Nagano spēki jau bija tuvu izsīkumam.
Atmiņā par veiksmīgo aizvadīto gadu man paliks arī personiskais varoņdarbs, ko paveicu Japānā, proti, Nagano uzrakstīju kursa darbu par tēmu Produktu virzīšana tirgū un pārdalīšanas stimulēšana, un tagad esmu pilntiesīgs Ventspils augstskolas trešā kursa students. Diezin vai šoziem spēšu studijās vēl ko būtisku paveikt, jo jābūt gatavam arī startam pasaules čempionātā Vīnē. Kanādā strādājam intensīvi. Tiesa, iemigšanai palasu kādu grāmatu par ekonomiku, jo Kalgari esmu lielākās bibliotēkas klients.
Zāles pret hegemoniju
— Arī Latvijas šorttreku skārusi ekonomikas glābšanas un taupības politika?
— Joprojām saņemu LOV A grupas finansējumu, Evita — B grupas finansējumu. Nekas nav nogriezts, mani neaizmirst arī Ventspils Olimpiskais centrs un sponsori no velofirmas Trek, kuras krāsas pārstāvu Latvijas kalnu riteņbraukšanas maratonos. Arī Evita nejūtas pārāk apdalīta. Kalgari kopā ar vēl diviem amata brāļiem īrēju māju. Pilsēta ir dārga, tāpēc pārtiku pērkam veikalā un ēdienu gatavojam paši. Tā iznāk krietni lētāk. Turklāt īres nams atrodas ideālā vietā, netālu no treniņu bāzes — Kalgari olimpiskā centra. Svaigs gaiss un kalni.
— Vai situācija Pasaules kausa rangā pēc četriem posmiem atspoguļo patieso spēku samēru? Vīriešiem Pasaules rangā Dienvidkorejas slidotājiem dubultvadība ir divās distancēs, arī īsajā sprintā līderis ir viņu sportists. Savukārt dāmu konkurencē saimnieko ķīnietes.
— Āzijas skolas hegemonija ar katru gadu mazinās. Pasaules kausā aziāti pārsvaru rangā nodrošina ar dalībnieku kvantitāti, bet pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kur pārstāvniecība būs limitēta, Korejas un Ķīnas šorttrekisti būs spiesti izmisīgi cīnīties ar Ziemeļamerikas un Eiropas valstu meistariem. Šosezon dalību Pasaules kausā esmu beidzis, jo cīnīties par augstākām vietām abās distancēs nav nepieciešams. Cita lieta būs olimpiskajā sezonā, kas sāksies jau septembrī un kurā no četriem posmiem divos notiks cīņa par ceļazīmēm uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Atlases formula ir diezgan sarežģīta un grūti vēl aptverama. To varētu skaidrot šīs sezonas izskaņā, kad cīņas Vīnes šorttreka arēnā būs galā.
Gatis ĶĪSIS
