“Man tas nozīmē dzeju – laiks, ko patīkami zaudēt.” Ievas Lešinskas saruna ar dzejnieku, Austrumeiropas politisko emigrantu un Ņūorleānas dzīves svinētāju Andreju Kodresku.
“Mākslīgās robežas sabruks un izirs, savā vietā atstājot vienīgi upes, tuksnešus, kalnus un citus paliekošus ģeogrāfiskus faktus.” Īsa rokasgrāmata konfliktu prognozēšanai.
Pauls Bankovskis par latviešu sirdi amerikāņu zābakos un latviešu kantrīmūziku kā sabiedriskās dzīves formu.
Pēdējā geparda nostalģija. Valdis Ābols klejo sicīliešu prinča Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romānā un viņa pagātnes drupās.
Akupunktūra profesora Nikolaja Nikolajeva intervijā: “Ķīniešu medicīnā ārsti ir spiesti domāt.”
Kaspars Vanags koloniālo vecmeistaru mielastā: ēdienu nozīme 17. gadsimta holandiešu klusajās dabās.
Lasiet arī par Medofa krāpšanas stratēģiju, gruzīnu kino jaunajiem varoņiem, ziņu privatizāciju, zinātnes vērtīguma kritērijiem, nolādēto Volstrītu, vīrieša ķermeņa apkopi, simto tiesu, ko Dievs ņem par lidošanu, u.c.
