Pasaules malā, kur vientulība ir ne tikai iespējama, bet pat neizbēgama, vietējie par lielāko vērtību uzskata sabiedriskumu un dzīvi, kas izslēdz jelkādu privātumu. Tas ir aizsargmehānisms, kas šajā izolētajā sabiedrībā radies gadu tūkstošos uzkrātās pieredzes rezultātā.
Pārējai pasaulei jeb, precīzāk, mums, eiropiešiem, šī gada rudens ir laiks, kad atceramies 20 gadus senus notikumus. 1989. gada spilgtākais notikums – Berlīnes mūra krišanu novembra sākumā – simboliski nozīmēja arī dzelzs priekškara sagrūšanu Eiropā. Taču šajā gadā bija arī padomju armijas aiziešana no Afganistānas, Čehoslovākijas Velveta revolūcija, „Solidaritātes“ triumfs Polijā, Baltijas ceļš, prezidenta Buša seniora vizīte Ungārijā, Rumānijas revolūcija un asiņainā kontrrevolūcija u.c. komunisma sabrukuma vēstneši. Raksts „Berlīnes fantoms“ ir mēģinājums noskaidrot, kā Berlīnes mūris ir saglabājies dabā un cilvēku atmiņās un cik svarīgas šīs atmiņas ir šodien.
Un turpat blakus jaunā laikmeta realitāte – ietekmes sfēru dalīšana vairs ne ar ideoloģijas, bet gan naudas un naftas palīdzību. „Jaunā lielā spēle“ ir sacensība par atlikušo planētas energoresursu pārdali, kuru šajā numurā lieliski ilustrē “GEO” reportiera ceļojums gar pasaules otro garāko naftas vadu no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. Droši vien šī nav gluži tāda nākotne, kādu to toreiz iedomājās vācieši, no abām pusēm drupinot Berlīnes mūri, baltieši, stāvot dzīvajā ķēdē, gruzīni, armēņi, azerbaidžāņi un visi pārējie. Mums atliek vien cerēt, ka 1989. gada cerības un ideāli nav aprakti pavisam.
“GEO” novembra numurā arī par vienu no pasaulē vismazāk izpētītajiem un noslēpumainākajiem lielajiem dzīvniekiem – garlūpu lāčiem tuvplānā, Sibīrijas sentiments – tango Irkutskā u.c. interesanti materiāli, kas palīdz izzināt un saprast pasauli, pat neizejot no mājām.
Savādāks skats uz pasauli. Žurnāls “GEO”.
