Taču visaizraujošākie šī numura materiāli ir stāsti par divām cilvēku kopienām, kuras vienu no otras šķir puspasaules. Vieni dzīvo Pamira kalnos un ģeopolitisku spēļu rezultātā jau vairāk nekā pusgadsimtu ir izolēti no pārējās pasaules, kamēr otri – gigantiskā, betona stropam līdzīgā mājā, kas viņiem sniedz patvērumu no draudīgās megapoles. Iespējams, ka tos var pat nosaukt par diviem visatšķirīgākajiem mūsu planētas dzīvesveidiem. Vieni ir Pamira kirgīzi, kuri dzīvo noslēgtā kopienā saskaņā ar stingrām gadsimtos radītām tradīcijām un cilvēkus no ārpasaules nav redzējuši veselu ceturtdaļu gadsimta, otri – Sanpaulu supermājas Copan iedzīvotāji, kuru nacionālais sastāvs, šķiet, ietver visas pasaules rases un tautības.
Un vēl šomēnes arī stāsts par ģēniju, kurš piedzima par agru. Nikolas Teslas personība ir apvīta ar leģendām un devusi vielu sazvērestības teorijām. Liela daļa viņa izgudrojumu tiek saprasti un novērtēti tikai tagad. Toties savas dzīves laikā Nikola Tesla bija nesaprasts dīvainis, kura idejas tika izsmietas vai, labākajā gadījumā, zagtas. Tāpēc arī jautājums par paradīzi ir un paliek aktuāls – vai tā ir kas tāds, kas mums ir cieti apsolīts, vai arī tas jānopelna ar savu dzīvi un darbiem. Vai varbūt tas jāuzceļ mums pašiem. Bet, kamēr uz katru ideālistu Nikolu Teslu būs pa vēsam aprēķinātājam Tomasam Edisonam un kamēr Floridas iedzīvotājiem svarīgāka liksies viņu brīvība protestēt pret motorlaivu ātruma ierobežojumiem, kas no sakropļošanas varētu paglābt strauji sarūkošo Floridas lamantīnu populāciju, šī civilizācija par paradīzi varēs tikai sapņot.
Žurnāls GEO. Savādāks skats uz pasauli
