Februāris ir bijis trauksmains – esam piedzīvojuši lielāko sniegu pēdējo pārdesmit gadu laikā; esam uzzinājuši par 90. gadu sākumā Baltijas jūrā it kā nogremdētiem ķīmiskiem un radioaktīviem atkritumiem; pārliecinājāmies arī, ka zinātnieku paustais satraukums par to, ka, būvējot Nord Stream gāzes vadu, pastāv risks uzdurties dzelmē gulošajiem ķīmisko atkritumu konteineriem, ir palicis tikpat kā bez ievērības.
Tomēr GEO marta numurā visvairāk ir stāstu par cilvēku labajiem darbiem. Iespējams, „labais darbs“ ir stipri vienkāršots un piezemēts apzīmējums, taču, lai kā to arī nosauktu, šī numura varoņi ir darījuši daudz laba saviem līdzcilvēkiem.
Visspilgtāk tas redzams materiālā par zarnas transplantāciju. Var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri ir spējīgi 15 stundas pavadīt operāciju zālē, lai uzdāvinātu pacientam jaunu dzīvi un radītu medicīnā apvērsumu. Un arī GEO reportierus, kuri 10 mēnešus gandrīz diendienā bija kopā ar sava raksta šķietami bezcerīgi slimajiem varoņiem.
Par labo darbu noteikti var nosaukt arī to, ko Āfrikas dienvidos dara zoologi. Pateicoties viņiem, pirmo reizi ir izdevies dabas interešu vārdā nojaukt trīs valstu robežas, lai izveidotu lielāko nacionālo parku Ārfikā. Un arī to, ko dara Evo Moralesa valdība Bolīvijā, atbrīvojot no dzimtbūšanas beztiesiskā stāvoklī esošos valsts pirmiedzīvotājus, padarot viņu par saimniekiem.
Cilvēku labie nodomi ir īstenojušies arī Kanādas lielpilsētās Vankūverā, Monreālā un Toronto, kurās urbānā vide lieliski sadzīvo ar mežonīgo dabu. Bet 7 nedēļu ceļojums ar 100 gadus vecu trīsmastu burinieku starp Antarktīdas ledājiem ir īsts piedzīvojumu meklētāju sapnis, kurā visā pilnībā atklājas planētas dienvidu 'aukstuma pasaule'.
Tikmēr mums ir pamats priecāties, jo pirmais pavasara mēnesis ir klāt! Un, ja kāds pēc lielajiem sniegiem un saliem ir piemirsis, kā izskatās ziedoša pļava, mēs to atgādinām ar izciliem augu portretiem.
Žurnāls GEO. Savādāks skatus uz pasauli
