Žurnāla vāka dizainu veidojis Ilmārs Rumpēters. Vizuālās mākslas sadaļā publicētas Jura Korneta un Ainas Balgalves fotogrāfijas, kā arī gleznu reprodukcijas no izstādes „Trīs kumosi mākslas”, kas notika šā gada februārī Filadelfijā un kur piedalījās Sarma Muižniece Liepiņa, Krista Nīgale un Linda Treija. Bagātīgi ilustrētā rakstā par krīzes laika iespējām un paradoksiem tēlniecības mākslā ziņo Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures vecākā pētniece Ruta Čaupova.
Marija un Leons Briedis un viņu dēls Adrians Briedis-Makovejs, kuru kolektīvi rakstītā luga „Platons un Marija jeb Trešais prāts” bija publicēta „Jaunās Gaitas” 2008. gada decembra numurā, šoreiz piedāvā dzejoļus katrs savā atsevišķā dzejiskā idiomā. Indra Gubiņa atceras „Sarunas par jūru” ar kādu senu draugu, ceļabiedru Tenerifā, Krētā un Grieķijā. Laima Kalniņa stāsta, kā bērnībā mācījusies, ka dots devējam atdodas pat simtkārtīgi.
Kārļa Skalbes (1879-1945) mūža sakritība ar Latvijas valsts mūžu, no neatkarības idejas lēnās tapšanas t.s. Pirmās atmodas laikmetā, brīvības cīņām pēc Pirmā pasaules kara līdz pat Pirmās Republikas ziedu laikiem un pēkšņo galu neilgi pēc Otrā pasaules kara sākuma, ir sakritība ar cēloņa/sekas iezīmēm. Ojārs Zanders attēlo Skalbi kā vienu no vislatviskākiem mūsu rakstniekiem, jo viņa doma ne tikai virzīja toreizējos vēsturiskos notikumus bet „paliek vērā ņemama un aktuāla vēl šobrīd”.
Eva Eglāja-Kristsone savā pētījumā par okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsmi apgaismo laika posmu no 1986. līdz 1991. gadam, sākot ar Čatokvas (Chautaqua) konferenci 1986. gadā Rīgā, Jūrmalā, kad radās disidentu grupa „Helsinki-86”, līdz pat Vispasaules latviešu rakstnieku kongresam Stokholmā 1989. gadā un tā sekām.
Starptautiskos radioraidījumus latviešu valodā no Madrides (1955-1965; 1969-1972) un Frankfurtes (1965-1972) aprakstījis agrākos „Jaunās Gaitas” numuros, Rolfs Ekmanis turpina ar izsmeļošu ievadu „Radio Brīvība” (Radio Liberty), un „Radio Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) tapšanas vēsturē. Laimonis Purs atmiņu rakstā „Radio balsis” atzīst, ka klausīties Rietumu radiobalsis/radioraidījumus viņpus dzelzs aizkara „kļuva tikpat neatņemama ikdienas sastāvdaļa kā brokastis, pusdienas, vakariņas”.
Gundars Ķeniņš Kings apraksta augstākās izglītības problēmas Latvijā. Sniedze Ruņģe piemin Valdi Muižnieku (1927-2009), Jānis Krēsliņš, sr. piemin Sigurdu Gravu (1934-2009). Jānis Krēsliņš, jun. piemin Prāvestu Kazimiru Vilni (1907-1988). Baiba Lapiņa-Strunska, dzimusi un augusi Vācijā, argumentē par dubultpilsonību: „Es Saeimas vēlēšanās nevaru balsot, turpretim [Eiropas Savienības] likumdošana man dod iespēju Latvijā kandidēt!”
Juris Žagariņš sakarā ar Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda un Ērika Raistera Piemiņas fonda balvas saņemšanu intervijā Jurim Zommeram atklāj, kā tiek darināta „Jaunā Gaita” ar datortehnoloģijas palīdzību. Kiberkambarī Vilnis Gricaičuks Puriņš, krīzes piemeklētajā Latvijā būdams „profesionāls bezdarbnieks”, aizrāda: „Ja varējām pastāvēt daudz draņķīgākos apstākļos, kad mums pat nebija savas valsts, tad varam arī tagad. Jāmācās paļauties uz sevi.”
Žurnālā publicētas arī vairākas recenzijas par Latvijā un trimdā izdotajām grāmatām.