Žurnālā lasiet:
Arheoloģes Ilzes Birutas Lozes rakstā par vēlā neolīta antropomorfajām raga skulptūrām Lubāna mitrājā viena no centrālajām figūrām ir tā dēvētais Lubāna Apollons - Latvijas kultūras kanona pretendents vizuālās mākslas nozarē. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrante Inese Kundziņa ataino Kurzemes pūralāžu uzbūves, apkalumu un otējumu tipoloģijas īpatnības. LMA asociētā profesora Laila Bremša analizē Raiņa kapa pieminekli (1934) un tā kontekstu gan autora Kārļa Zemdegas dzīvē un mākslā, gan sava laika vēsturē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste Daina Auziņa Latvijas 70.-80. gadu mākslas ainā iekļauj Vladimira Glušenkova (1949-2009) savdabīgo radošo mantojumu. LMA doktorantes Zandas Jankovskas rakstā atklājas Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja performanču hronika (1991-2009).
Daina Lāce recenzē igauņu pētnieces Tīnas Malles Krēmas (Tiina-Mall Kreem) disertāciju "Igaunijas luterāņu baznīcu celtniecība, arhitektūra un māksla Aleksandra II valdīšanas laikā (1855-1881)" (2010), Kristiāna Ābele - Anitas Vanagas sastādīto katalogu "Alfrēds Plīte-Pleita" (2010), Stella Pelše - Daces Lambergas monogrāfiju "Valdemārs Tone" (2010) un Ruta Čaupova - Nikolaja Bulmaņa rakstu apkopojumu "No vienas puses tā...: Refleksijas par mākslu trimdā, Latvijā un pasaulē" (2010).
Zinātnes dzīves nodaļā Jānis Zilgalvis sniedz pārskatu par Eiropas kultūras mantojuma dienu norisi Latvijā 2010. gadā, bet Stella Pelše - par semināru "Domājot par mākslas vēsturi Austrumeiropā un Centrāleiropā" (Tallina, 2010. gada 14.-15.maijs), Literatūras, zinātnes un mākslas biedrības 6. starptautisko Eiropas konferenci Textures (Rīga, 15.-19.jūnijs) un konferenci "Mākslas vēstures vēsture Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā" (Toruņa, 14.-15.oktobris). Ainu paplašina Mari Līsas Pāveres (Mari-Liis Paaver, Tallina) un Daļas Klajumienes (Dalia Klajumienė, Viļņa) sagatavotā informācija par mākslas zinātnes notikumiem Igaunijā (2006-2009) un Lietuvā (2009). Numura noslēgumā - 2010. gadā LMA aizstāvēto Annas Ancānes, Dainas Lāces un Andra Teikmaņa disertāciju anotācijas.
Galvenā redaktore - Elita Grosmane, māksliniece - Ieva Vīriņa, tulkotāja - Stella Pelše, literārie redaktori - Māra Ņikitina, Kristiāna Ābele un Andris Mellakauls, izplatīšanu juridiskām personām pārzina Stella Pelše.
Meklējiet grāmatnīcās, www.ibook.lv un pastāvīgi LMA Mākslas vēstures institūtā (Akadēmijas lauk. 1-160, Rīga, t. 67227852, www.lma-mvi.lv), kur pieejami arī iepriekšējie numuri.
Žurnāls iekļauts Centrāleiropas un Austrumeiropas tiešsaistes bibliotēkā CEEOL (www.ceeol.com), kā arī indeksēts datubāzēs CEJHS (http://cejhs.icm.edu.pl) un KUBIKAT (www.kubikat.org).