Kultūra un māksla » Intervijas

Aktrise un režisore Inga Tropa, kas dzimusi Murmanskas apgabalā, uzaugusi senās Jersikas pierobežā un nospēlējusi vairākas lomas Jaunajā Rīgas teātrī, nu sevi piesaka režijā ar mītiskajā dzīvesziņā balstītu izrādi "Deviņi" Ģertrūdes ielas teātrī.

9. maija vakarā Ģertrūdes ielas teātris Kārļa Krūmiņa režijā pirmizrādīs vācu dramaturga Dāvida Gīzelmana lugu „Kolperta kungs", kas autoram atnesa pasaules slavu un jau iestudēta vairāk nekā 30 valstīs. „Luga ir traka, tā kutina nervus. Kāpēc runāt par slepkavību? Tāpēc, ka zem lupas jau nav pats slepkavības akts, bet cilvēks, kurš līdz šādam solim kaut kā ir nonācis. Mēs taču nevaram izlikties, ka dzīvojam pasaulē, kurā neslepkavo," saka režisors Kārlis Krūmiņš, kuru pirms pirmizrādes aicinājām pastāstīt par iestudējumu.

Pāris gadus Latvijas teātru vidē par regulāru viesi kļuvis Somijas aktieris Karls Alms jeb Kalle, kā viņu dēvē latviešu kolēģi. Pēc kopīgām studijām Helsinkos uz Latviju viņu atvilinājis režisors Valters Sīlis. Pirmo reizi Kalles sprigano humoru un spīdošās improvizatora spējas skatītāji varēja iepazīt Dirty Deal teatro izrādē "Aklais Randiņš ar Pilsētu", taču nu ar izrādi "Leģionāri" Kalle pārstāvēs Ģertrūdes ielas teātri Latvijas teātru skatē, uz ko aprīļa beigās Rīgā ieradīsies vesela virkne ārvalstu festivālu direktoru, teātra kritiķu uc. teātra profesionāļu. „Leģionāri" maija sākumā piedalīsies arī Somijas teātra festivālā Stokholmā. Pirms pāris gadiem pabeidzis teātra akadēmiju Somijā, Kalle jau paspējis nospēlēt vairākas zīmīgas lomas gan teātrī, gan arī iemēģinājis roku kino.

Kad Jurim Poškus jāatbild, ko viņš domā par sevi, skan atbilde "Zivs nezina, kas ir ūdens". Tomēr viņš apzinās, ka šogad filma "Kolka Cool" festivālā "Lielais Kristaps" izvirzīta teju visās lielākajās un profesionālajās nominācijās – labākā pilnmetrāžas filma, labākais scenārijs, labākais spēlfilmas režisors un labākais montāžas režisors (kopā ar Lieni Bāliņu), un vēl sešās citās, kas saistītas ar "Kolka Cool".

Aprīļa sākumā Rīgā Ģertrūdes ielas teātrī atkal būs skatāms teātra un mūzikas izrāde „Cilvēks uz trepēm", kas pavisam drīz ļausies ārvalstu teātra kritiķu un festivālu programmētāju vērtējumam Latvijas teātru skatē. Izrādē teju galvenajā lomā ir videomākslinieces Gitas Straustiņas videodarbs. Māksliniece studējusi dizainu un scenogrāfiju un šobrīd ir profesore Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, pasniedzot trīsdimensiju datorgrafiku. Pirms gaidāmajām izrādēm Gitu Straustiņu aicinājām uz sarunu.

Pirms filmas „Jaunavības nasta" (Burden of Virginity) seansa, kas notiks Ģertrūdes ielas teātrī 8. februārī plkst. 19.00, piedāvājam īsu interviju ar filmas autoriem – studiju Noname, kā arī atgādinām, ka pēc filmas noskatīšanās notiks Skype saruna ar filmas autoriem.

Galerijā Bastejs no 7. decembra būs skatāma Helēnas Heinrihsones glezniecības un grafikas darbu izstāde "Vērotāji".

Oktobra beigās Ģertrūdes ielas teātrī notika Gaismas svētki - Diwali, kuri ienesa sirdīs gaismu un siltumu šajos vēsajos, nemīlīgajos rudens vakaros. Šī pasākuma organizatore Larisa Podskočaja ir izvēlējusies savu dzīvi veltīt dejai, viņai patīk darīt to, kas viņu uzrunā, un tā ir indiešu deja, šobrīd viņai ir pašai sava deju studija Bharata, kur viņa pasniedz indiešu deju nodarbības jau ilgus gadus.

Galerijā Bastejs aplūkojama Jura Jurjāna glezniecības darbu izstāde, kuras ekspozīciju veido galerijas kolekcijas darbi. Gleznas tapušas dažādos laika posmos sākot ar 1982.gadu līdz pat 2010. gadam, nemainīgi atklājot juteklisko J.Jurjāna tēlu pasauli. Izstāde skatāma līdz 2. decembrim. Galerija aicināja mākslinieku uz īsu sarunu.

Galerijā Bastejs 5. oktobrī tiks atklāta Jāņa Purcena glezniecības darbu izstādi "Pile, šļaksts un Rafaels". Galerija izdevusi arī jaunā mākslinieka darbu katalogu. Pirms izstādes atvēršanas ar mākslinieku sarunājas Andra Silapētere.

Galerijā "Bastejs" 13. septembrī tiks atklāta Ivara Heinrihsona glezniecības un grafikas darbu izstāde "Ne cilvēks, ne zirgs". Pirms izstādes atvēršanas ar mākslinieku sarunājas Andra Silapētere.

Valters Sīlis šobrīd ir viens no zināmākajiem jaunās paaudzes teātra režisoriem. Un izbauda iespēju būt par brīvo mākslinieku, nepiereģistrējot sevi ne pie viena teātra. Četru gadu laikā Valters jau paspējis režisēt gandrīz visās svarīgākajās Rīgas un arī Latvijas ar teātra kultūru saistītajās iestādēs, pat Polijā un Somijā. Vēl tikai ne Krievu Drāmas teātrī un Valmierā.

Nereti mēs, būdami ļoti aizņemtas būtnes, neaizdomājamies par to, kā rodas lietas, kuras pie mums nonāk gatavas un iepakotas. Mākslā var nodalīt radīšanas procesa klātbūtni (arī mākslas darba uztverē) un tā noklusēšanu, izceļot tikai mākslas darba vizuāli saturisko vēstījumu. Lielākoties par mākslas darbu tapšanas procesu domā tie, kas paši nodarbojas ar mākslu, līdz ar to dažkārt arī rodas darbi, kuru vērtība ir saprotama tikai tiem, kas zina to radīšanas aizkulises. Nerunājot par to, kas īsti ir vērtība – darbs vai rezultāts, ar šo rakstu es vēlētos pievērst uzmanību animācijas medijam.

Jaunajam rakstniekam Nilam Saksam izdodas saglabāt nemainīgu aktualitāti. Viņš jau ir izdevis divas grāmatas „Nopietnie nolūki" un „Paradīze atnāks ārieša izskatā", bet šobrīd ir pamanāmi aktīvs interneta medijos. Šī gada martā Saksa satori.lv bloga lasītāji varēja uzzināt, ka viņš ir sācis rakstīt nākamo darbu.

Stefānija Lanzaka un Fransua Lerojs — jauni un jau krietni pazīstami animatori no Francijas, kuru īsmetrāžas multfilma „Meila Linga” pirmo reizi tiks radīta „Coffee&Cigarettes” franču kino seansa ietvaros šo sestdien, 30. janvārī. Pirms gaidāmā pasākuma ar Stefāniju sarunājās kino kluba pārstāve Marija Kovaleviča.

Gregs Bradens savieno divas pasaules. Viņa spēja radoši risināt sarežģītas problēmas viņam nodrošināja veiksmīgu karjeru − 70. gadu enerģijas krīzes laikā viņš bija Phillips Petroleum datorģeologs, bet 80.gados, aukstā kara beigās, Martin - Marietta Aerospace vadošais datorsistēmu veidotājs. 1991.gadā Bradens kļuva par Cisco Systems pirmo tehnisko vadītāju.

„Mums ir jāzina, kur mēs piedalāmies un kas slēpjas zem tā, jo pretējā gadījumā mēs esam manipulējams aitu bars” – ar stingru balss toni sacīja Indra Roga. Viņas, gan režisores, gan aktrises skatījums uz sabiedrības attīstību un pārmaiņām slēpjas kritikā un ticībā, ka vismaz kāds indivīds spēs pretoties „šovu laikmetam”. Ticībā, ka teātris izdzīvos, jo būs kāds, kurš vēlēsies domāt.

Pirmoreiz Latvijā kino–klubs Coffee & Cigarettes demonstrēs vadošā japāņu sirreālista Isamu Hirabajaši darbus, kas jau ir paspējuši savākt ne mazums balvas starptautiskos kinofestivālos. Lai tuvāk iepazītos, mēs pajautājām Isamu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Savās atbildēs jaunais režisors bija japāniski lakonisks un nejapāniski atklāts...

Pavisam netīšām, sērfojot interneta tīmeklī, atklāju kaut ko pavisam interesantu – Briic.lv. Mazi zīmējumi, kuros mītošie tēli dzīvojas pa baltām, bet senākie no tiem – pa rūtiņu lapām, bet papildus esošais teksts, liecina par tiem pievienoto vērtību, kas uzrunā. Kā izrādās, patiesais darbu autors ir Mareks Ruskuls, kurš piekrīt sarunai, lai atļautu ieskatīties Briic.lv patiesajā pasaulē.

Pagājušā gada nogalē Andrejsalā sev darbnīcu iekārtoja gleznotājs Ritums Ivanovs, papildinot to radošo nozaru pārstāvju skaitu, kas ikdienā rosās Enkura namā Andrejostas ielā 4a. Iespējams, Latvijā ievērojamākais sērijveida gleznotājs plašākas sabiedrības uzmanību piesaistīja šovasar, kad kopā ar kolēģi Līgu Purmali kļuva par pirmajiem mūsu valsts māksliniekiem, kuru darbi pārdoti prestižajā britu izsoļu namā Sotheby’s.