Latvijā un pasaulē » Ekonomika

Naudas plānošanas centra (NPC) un SKDS otrajā Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indeksa pētījumā noskaidrots, ka, zaudējot regulāros ienākumus, Latvijas mājsaimniecības varētu pastāvēt 1,6 mēnešus. Savukārt, lai veidotu vismaz 10% uzkrājumus, mājsaimniecības ienākumiem būtu jābūt vidēji Ls 390 uz vienu ģimenes locekli mēnesī, atklāj pētījums.

Jaunākā „DnB NORD Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji valsts pašreizējo ekonomikas stāvokli novērtējuši kā kopumā labu, turklāt nedaudz optimistiskāk vērtēts respondentu ģimeņu nākotnes materiālais stāvoklis. Tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju ir pārliecināta, ka materiālo situāciju un valsts labklājību pasliktinās jaunās nodokļu izmaiņas.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu ministri norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts. Tālāka ekonomiskā izaugsme ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības (ES) mērogā.

Rīgas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2010. gadam bija plānoti 413 190 002 latu apmērā, taču pamatojoties uz operatīvajiem izpildes datiem, pamatbudžeta ieņēmumu izpilde ir 434 366 942 lati. Ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 21 176 940 latu.

Pēdējo trīs gadu laikā cūkgaļas iepirkuma cena, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir bijusi diezgan augsta, kaut gan tā ir bijusi viszemākā pēdējo gadu laikā - 2010.gadā tā ir bijusi par 8 % zemāka kā 2009.gadā un par 16% zemāka kā 2008.gadā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Jau pēc pāris dienām, no 2011. gada 1.janvāra Igaunijā par oficiālo maksāšanas līdzekli kļūs Eiropas vienotā valūta eiro un Igaunijas krona kļūs par vēsturi. Arī Latvija ir uzstādījusi mērķi veikt ekonomikas stabilizācijas pasākumus, lai no 2014. gada 1.janvāra varētu pievienoties eirozonai un turpināt valsts ekonomisko izaugsmi vienotās valūtas tirgus apstākļos.

Veicot iedzīvotāju aptauju, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts noskaidrojis notikumus, kas aizvadītajā - 2010. - gadā visvairāk ietekmējis Latvijas ģimeņu budžetus.

Šodien finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, lai pārrunātu valsts budžeta ieņēmumu izpildi, nodarbinātības tendences, kā arī citas aktualitātes. Ar ministru tikās VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis, kā arī VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Pēc darbaspēka apsekojuma datiem (ko veic Centrālā statistikas pārvalde) šī gada 3.ceturksnī nodarbinātība turpināja augt, pat, ja izslēdz tos iedzīvotājus, kas iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalsta pasākumos (piem., 100 latu stipendijas utt.), 3.ceturksnī valstī bija par 19.5 tūkst. nodarbināto vairāk nekā 2.ceturksnī. No visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 2.ceturksnī bija nodarbināti jau 54.2%.

Vakar, 25. oktobrī, „Jauno uzņēmēju centra" jeb jauno uzņēmēju atbalsta iniciatīvas "Jobs&Society" biroja atklāšanas pasākumā idejas autors un aizsācējs Latvijā Kārlis Čakste, ekonomikas ministrs Artis Kampars, vadošo banku pārstāvji kopīgi izveidoja "Biznesa starta komplektu". Uzņēmēja portfelī tika saliktas tās lietas, kas, viņuprāt, nepieciešamas biznesa uzsākšanai Latvijā.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" izdota Aigara Plotkāna grāmata "Cita ekonomika".

Šogad kopumā ievērojami palielinājušies ilgāka termiņa depozītu noguldījumi, liecina Swedbank apkopotā informācija par izmaiņām depozītu noguldījumu termiņu struktūrā. Arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas noguldīt uz garākiem termiņiem, kas liecina par kopējā noskaņojuma uzlabošanos. Vairāk kā par 1/5 palielinājies noguldītāju skaits, kas depozītnogildījumam izvēlējušies 6-12 mēnešu termiņu, un tas noguldītāju vidū ir pieprasītākais depozītu termiņš.

Oktobra beigās Latvijā ieradīsies Sunday Times ekonomikas redaktors Deivids Smits, lai Lattelecom 5. starptautiskajā konferencē „Prasme izdzīvot un uzvarēt" uzrunātu Latvijas biznesa eliti.

No šodienas, 29.septembra, ikvienam Latvijas uzņēmējam ir pieejamas profesionāls elektroniskais eksporta katalogs. Tā ir iespēja ne vien potenciālajiem pircējiem saprotamā valodā reklamēt savu uzņēmumu globālajā tirgū, bet arī ērti atrast sadarbības partnerus un investorus uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Nevar pretstatīt, ka mazie vai lielie uzņēmumi ekonomikas attīstībai ir nozīmīgāki, jo katrs risina savu problēmu – lielie uzņēmumi eksporta veidā ienes papildu kapitālu, bet mazie nodrošina darba vietas vietējā tirgū strādājošajiem. Tomēr katram no uzņēmumu veidiem nepieciešams citādāks atbalsts – mazo veidošanās priekšnoteikums ir sakārtota uzņēmējdarbības vide bez liekiem birokrātiskiem sarežģījumiem, bet lielajiem nepieciešama personiskāka palīdzība un atbalsts eksporta tirgu iekarojumos. Tā šonedēļ notikušajā portāla Nekrize.lv rīkotajā diskusijā par mazo un lielo uzņēmumu lomu ekonomikā sprieda eksperti.

Kā liecina jaunākais Citadele Index pētījums, uzņēmēju noskaņojuma indekss Latvijā ir atgriezies 2007.gada līmenī. Ar pētījuma rezultātiem un uzņēmēju vērtējumu ekonomikas attīstības tendencēm mediju pārstāvjus iepazīstinās preses brokastīs viesnīcā "Valdemārs" (Rīgā, Kr. Valdemāra 23) trešdien, 22.septembrī no plkst.9:30 līdz 10:30. Pasākumu atklās bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, un tajā piedalīsies sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis, kurš iepazīstinās ar Latvijas un pasaules ekonomikas attīstības tendencēm.

Šodien notika uzņēmēju diskusija ar Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāvjiem par tēmu "Maksātnespēja – gals vai sākums". Diskusiju rīkoja Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļa LTRK Jelgavas nodaļa) un Jelgavas tirdzniecības un rūpniecības asociācija (JTRA) sadarbībā ar Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju. Šīs asociācijas darbības mērķis ir veicināt, lai zinoši un profesionāli speciālisti nodrošina likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada augusta beigās bija 15% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada jūliju samazinājies par 0,3% punktiem. 5872 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki augustā iekārtojās darbā.

Eiropas Savienības uzraudzības iestādēm tiks piešķirtas jaunas, pastiprinātas pilnvaras attiecībās ar nacionālām finanšu pārraudzības iestādēm un tiesības aizliegt riskantus finanšu produktus un aktivitātes - to paredz vakar, 2.septembrī panāktā vienošanās ar Padomi sarunās par jauno finanšu uzraudzības sistēmu. Ja nacionālās finanšu uzraudzības iestādes nespēs nodrošināt efektīvu pārraudzību, ES uzraudzības iestādes varēs pieņemt konkrētam tirgus spēlētājam, piemēram, bankai adresētus lēmumus.

Biedrība „Pirmie" ir saņēmusi Starptautisko Jauniešu Projektu Aģentūras finansējumu projekta „Baltijas Jauniešu Ekonomikas Forums" realizācijai.