Latvijā un pasaulē » Viedokļi

Atsakoties no pozīcijas partiju izvirzītajiem kandidātiem, koalīcija ir nolēmusi prezidenta amatam virzīt ārstu Valdi Zatleru. Jāsaka, ka tas ir pārsteigums, ņemot vērā arī to, ka viņš pēdējā desmitgadē darbojies nav politikā. Tāpēc plašākai sabiedrībai nav zināmi viņa uzskati būtiskos jautājumos.

22.maijā Kuldīgas rajona tiesa neatzina Ventspils mēra Aivara Lemberga vainu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā tā dēvētajā Grinbergu lietā un attaisnoja Lembergu (1). Tas parāda, ka Jaunā laika (JL) svarīgākais A. Lemberga kritikas jājamzirdziņš ir nogāzts no postamenta. Tomēr izmeklēšanas process par apsūdzībām Ventspils mēram par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un kukuļdošanu turpinās.

Pagājušajās nedēļas Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samits tika aizvadīts vēsā gaisotnē. ES skaidroja, ka jebkuras tās dalībvalsts problēma ir visa bloka problēma. Savukārt, Krievija turpināja kritizēt Baltijas valstis, visasāk tieši Igauniju.

Līdz nākamā Latvijas Republikas prezidenta ievēlēšanai ir atlicis nepilns mēnesis. Jau tagad zinām galvenos pirmās vēlēšanu kārtas amata pretendentus. Saeimai nāksies izšķirties par liberālu opozicionāri vai diviem atsķirīgiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

Izrādās, ka joprojām Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas mazināt panākto cilvēktiesību aizsardzības jomā. Saeimas deputāte Linda Mūrniece (Jaunais laiks) aicina atcelt moratoriju nāvessodam. Ar mērķi šo soda mēru piemērot par smagiem noziegumiem, kas izdarīti pret bērniem (1). Pārsteidzoši, ka šis uz sabiedrības attīstības regresu aicinošais ierosinājums nāk no līdz šim par liberālu uzskatītas partijas pārstāves.

9.maija Uzvaras dienas svinības Latvijā ir pagājušas salīdzinoši mierīgi. Lai gan ir aizturētie un desmitiem administratīvi sodīto, tomēr nav izcēlušies nemieri, par kuriem bija bažas. Diemžēl reakcija uz pulcēšanās brīvības realizēšanu ir satraucoša. Amatpersonas izsaka vēl pilnībā nepārdomātus aicinājumus ierobežot demokrātijā paredzētās izpausmes iespējas.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 135 cilvēki, kas ir par trešdaļu vairāk, nekā 2005.gada pirmajos četros mēnešos. Arī pārējie statistikas dati ir satraucoši: par 41% palielinājies alkoholu lietojošo autovadītāju skaits, arī soda naudas šoferi maksā kūtri (1).

Izrādās, ka igauņu bāleliņi nav vienīgie, kuriem jācieš no ielu vardarbības. Simtiem francūžu ir iesaistījušies grautiņos, paužot neapmierinātību ar Nikolā Sarkozī uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās(1). Jācer, ka nelikumīgie protesti neievilksies tikpat ilgi kā 2005.gada Parīzes nemieri.

Lai gan nemieri mūsu kaimiņvalstī ir pierimuši, joprojām dzirdam informāciju par iespējamajām provokācijām. No vairākiem inteliģences pārstāvjiem izskan kritika par Saeimas nevēlēšanos laicīgi atbalstīt Igauniju.

Par referenduma rīkošanu ir parakstījušies vairāk nekā 212 tūkstoši cilvēki. Tas ir skaidrs apliecinājums tam, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir aktīva. Jau tagad premjerministrs spiests runāt par lielāku tautas iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā.

Apvienība „Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš” (LPP/LC) ir aizsākusi diskusiju par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) aicina 2009.gadā līdz ar municipalitāšu vēlēšanām rīkot referendumu par šo jautājumu. Tas varētu būt referendums, kas sašķeltu pilsonisko sabiedrību un balsstiesīgos.

Igaunijas varas iestāžu lēmums pārvietot Bronzas kareivja pieminekli mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ir radījis nepieredzēti vardarbīgas nekārtības. Krievija nosoda Otrā pasaules karā kritušo padomju kareivju pieminekļa pārvietošanas akciju, bet Latvijas Ārlietu ministrija uzsver Igaunijas tiesības rīkoties saskaņā ar savu izvēli.

Trīs nedēļu laikā par ar valsts drošību saistīto likumu grozījumu nodošanu tautas nobalsošanā ir parakstījušies vairāk nekā 110 000 cilvēku. Lai notiktu referendums ir vajadzīgs savākt vēl apmēram 40 tūkstošus parakstu. Vai starp tiem ir (būs) tavējais?

Kā jau ziņots, 23.aprīlī mūžībā aizgāja Boriss Jeļcins, viens no pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem 20.gadsimta pēdējā ceturksnī. Viņš ir pretrunīgi vērtēta persona, jo, palīdzot sagraut Padomju Savienību, “ieveda” Krieviju demokrātijā, tomēr arī uzsāka karu Čečenijā.

Provizoriskie Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti nav pārsteigums. Pirmās divas vietas ir ieguvis labējo spēku pārstāvis, bijušais Francijas iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī un sociālistu līdere Segolēna Rojāla. Neviens no viņiem nav ieguvis 50% +1 balss pārsvaru, tāpēc abiem labākajiem kandidātiem nāksies sacensties otrajā, izšķirošajā vēlēšanu kārtā. Tā notiks pēc divām nedēļām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veikalam "Būvniecības ABC" piespriedis samaksāt naudas sodu 5000 latu apmērā par tā reklāmā pausto diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ.

17.aprīlī notika publiska diskusija par priekšvēlēšanu reklāmu tēriņu ierobežošanas atcelšanu. Saeima to jau ir atbalstījusi, nobalsojot par to pirmajā lasījumā. Tomēr izskatās, ka pilsoniskās sabiedrības spiediena dēļ situācija var mainīties. Ir cerības, ka priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu atcelšana likuma galīgajā lasījumā tomēr nenotiks.

Iespējams, jūnija sākumā Saeima vēlēs jauno valsts galvu. Pateicoties sabiedrības un mediju spiedienam, politiķi jau ir sākuši vismaz daļēji nosaukt nākamā valsts prezidenta amata kandidātus. Skaidrs kā diena, ka nākamajam valsts prezidentam būtu jāsaglabā varas līdzsvars.

Pagājušās nedēļas nogalē Krievijas galvaspilsētā Maskavā un Sanktpēterburgā vairāki tūkstoši cilvēku protestēja pret prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku. Viņi vēlas pieredzēt demokrātiskas Krievijas atjaunošanos.

12.aprīlī Administratīvā apgabaltiesa par prettiesisku atzina Rīgas domes (RD) 2006.gada jūlija lēmumu aizliegt rīkot seksuālo minoritāšu gājienu. Tas pierāda, ka jau otro reizi (ja atceramies Satversmes tiesas spriedumu) tiesu vara nostājas izpausmes brīvības pusē.