Latvijā un pasaulē » No vēstures

16. februārī Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" pētniekiem rīko publisku diskusiju „Runājot par karu un politiku: Otrā pasaules kara vēsture un atmiņa Latvijā un Krievijā", informē LU Preses centrs.

Pirms 91 gada, 1919.gada 11.novembrī, Rīgas iedzīvotāji un nesen izveidotās Latvijas armijas vienības sakāva Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto armiju, tāpēc par godu šim notikumam Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena.

Tūrisma aģentūra „Jauni Rakursi" 19. novembrī aicina pievienoties dzīvās vēstures stundā Meža kapos „Viņi dega par Latviju", lai kopā ar gidi – vēsturnieci pieminētu, atcerētos un uzzinātu tos stāstus, kas Latviju veidojuši par brīvu valsti.

25. septembrī norisināsies Otrā pasaules kara Mores kauju 66. gadskārtas atceres pasākumi.

Laikā no 23. augusta līdz 5. septembrim tirdzniecības centrā „Mols", par godu jaunā mācību gada sākumam būs apskatāma skolēnu formu izstāde no dažādām Latvijas skolām, kā arī formas, kādas skolēni nēsāja astoņdesmitajos gados. Izstādē vienuviet būs apskatāmi 8 skolēnu formas tērpi.

12. augustā plkst. 16.00, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 65. gadadienu, Liepājas muzeja ekspozīcijas „Liepāja okupāciju režīmos" telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 atklās izstādi „Karš un karavīri. Otrā pasaules kara liecības no Andra Skābes privātkolekcijas".

11. augustā pulksten 12. 40 Latvijas Valsts vēstures arhīvā Slokas ielā 16 tiks atklāta izstāde „No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas Miera līgums", atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu. Tieši šajā dienā un laikā 1920. gadā Rīgā, Ārlietu ministrijas ēkā Kr. Valdemāra ielā 3, starp Latvijas Republikas un Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas valdībām tika noslēgts Miera līgums.

25. martā plkst. 12.00 Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos”, kas atrodas K. Ukstiņa ielā 7/9, notiks piemiņas pasākums, lai atcerētos 1949. gada 25. marta deportācijas skaudros notikumus.

Turaidas muzejrezervātā 28.janvāris ir svētku diena, kad Turaidas baznīcai aprit 260 gadi. Iespējams, 1750.gada ziemā, kad baznīcēniem durvis vēra jaunā, sarkani krāsotā Turaidas baznīca, Gaujas krastus klāja tāds pats balts, biezs sniegs kā šogad. 2010.gadā Turaidas baznīca - viena vecākajām koka baznīcām Latvijā - savu jubileju sagaida atkal no jauna saposusies.

No 18-19 decembrim draudzē „Prieka vēsts” notika konference „Izraēls – durvis uz svētību.” Šāda veida konference ir ļoti netipiska un neierasta, turklāt vēsturiski nozīmīga. Pagātnē hitleriskā Vācija ieslodzīja ebrejus koncentrācijas nometnēs, bet šodien Vācijas pārstāve hitleriskās Vācijas ģenerāļa meita kalpo ebreju tautai. Šajās dienās kopā sanāca ebreju mesiāniskās draudzes locekļi ar kristiešiem. Ārvalstu ebreju kalpotāji mācīja, kā labāk izprast ebreju tautu un Izraēlas Svētās Zemes nozīmi.

Kā pagājušajā nedēļā ziņoja Krievijas specdienesta amatpersona, 1970. gadā Ādolfa Hitlera mirstīgās atliekas pēc tiešās spiegu aģentūras priekšnieka pavēles esot sadedzinājuši čekas aģenti un iemetuši kādā upē Vācijā.

Kad 19.gadsimta sākumā šeit ieradās pirmie ceļotāji un uzsāka kolonizēt mežonīgo rietumu zemes, viņi šeit sastapa dažus indiāņus. Drosmīgie vīri jutās iepriecināti, jo pēc izskata “nedraudzīgie” uzsāka aktīvi runāt un kaut ko skaidrot.

Kamēr landesvērs un latviešu karavīri cīnījās pret lieliniekiem, Latvijas pagaidu valdība mēģināja nostabilizēt savu situāciju. Tas bija jādara gan ekonomiski, gan politiski. Jau februārī ministru prezidents Kārlis Ulmanis bija devies uz Lietuvu, kur bija ticies ar Lietuvas valdību un pārrunājis dažādus jautājumus par Latvijas un Lietuvas  turpmākajām attiecībām. Tai pat laikā viņam izdevās iegūt kredītu no Lietuvas – 5 miljonu vācu marku apmērā. Šo naudiņu viņš sakrāmēja savā čemodānā, iesēdās vilcienā un devās atpakaļ uz Liepāju – tāpat vien, bez jebkādas apsardzes.

Laikā kad gandrīz visa Latvijas teritorija bija nokļuvusi padomju kontrolē, bet atlikušajā Latvijas daļā bija cīnīties nespējīgs vācu karaspēks, kurš kuru katru brīdi varētu atkāpties un atstāt Baltiju pavisam, vācu virspavēlniecība uz Liepāju nosūtīja ģenerāli Rīdigeru fon der Golcu – nopelniem bagātu vācu ģenerāli, īstu prūšu militārisma paraugu, kurš pirms tam bija līdzējis somiem to cīņās pret Sarkano armiju. Jaunais komandieris ieradās Liepājā 1919.gada 1.februārī un uzreiz ķērās pie darbiem – sakārtot vācu karaspēku līdz tādam līmenim, lai ar to karojot varētu arī uzvarēt un kaut ko iekarot.

Kamēr Latvijas Pagaidu valdība ar Ulmani priekšgalā atkāpās uz Kurzemi, bet Ziemeļlatvijā vēl latvieši un igauņi nebija ieradušies, Vidzemē un Kurzemē jau bija izveidota Padomju Latvija.

Rīgas atstāšana jaunās valsts valdībai un armijai nebija īpaši patīkama. Aizejošie karavīri, dziedot “Div’ dūjiņas gaisā skrēja” atstāja pilsētu un devās uz Jelgavu. Rīgas iedzīvotāji nemaz neskuma, drīzāk pavadot tos vēl pabļaustījās, tā izpauzdami savu nicinājumu pret vāciešu “līdzskrējējiem”, jeb kā sarkanie tos sauca - “pelēkajiem baroniem.” Tobrīd kopējais latviešu apakšvienībās esošo kareivju, jeb kā toreiz mēdz teikt “durkļu” skaits bija aptuveni 300.

 Latvijas Tautas padome darbojās un arī Latvijas Pagaidu valdība bija uzsākusi savu darbību, Latvijas valsts bija proklamēta, tomēr tas bija tikai sākums smagam darbam, lai Latvija patiešām sāktu eksistēt kā reāla valsts.

Kā katru gadu, arī šogad esam sagaidījuši un aizvadījuši kārtējo valsts svētku atzīmēšanas reizi – 18.novembri. Ja tagad to varam sagaidīt ar dievkalpojumu, gājieniem, armijas parādi, prezidenta uzrunu un visa noslēgumā arī ar uguņošanu, tad pirms 89.gadiem šī diena bija pavisam citādāka.

Ja cilvēku ilgi sit, tad viņš pastāsta visu, pat to ko viņš nezin. Šo likumsakarību vienmēr ir izmantojuši tie, kas kaut ko vēlas uzzināt no kāda, kas kaut ko nevēlas pastāstīt.

Latviešiem valsts svētki iekrīt novembrī. Tad svinam gan valsts dzimšanas dienu – 18.novembri, gan Lāčplēša dienu – 11.novembri, kad Rīga tika atbrīvota no Bermonta – Avalova karaspēka. Tomēr pirmsākumi šai dienai ir jāmeklē daudz agrāk – jau oktobrī.