Žurnāli » GEO

Uz Zemes joprojām dzīvas ir vismaz 6000 valodas. Valoda ir viens no sarežģītākajiem cilvēka instrumentiem. Un tomēr bērniem nepieciešami vien daži gadi, lai apgūtu tūkstošiem vārdu izrunu un nozīmi. Kā bērns tik īsā laikā spēj apgūt un lietot runas sarežģīto sistēmu? Vai vārdu atklāsme ir iedzimta spēja vai tomēr brīnumainā veidā tiek iemācīta? Un kāpēc tas vairs neizdodas mums, pieaugušajiem?

Interneta vidē jau labu laiku klīst joki par ģenētiski modificēto pārtiku. Taču pircējam, kurš stāv pie lielveikala plaukta, ir visai vāja nojausma par to, kas slēpjas zem šī nedaudz biedīgā vārdu savienojuma. To uzskatāmi parāda arī martā Latvijā veiktā Eirobarometra aptauja, kurā 15% respondentu atzina, ka noteikti izvēlētos ģenētiski modificētus produktus, ja tie būtu lētāki par dabiski audzētajiem. Vēl 18% nebija viedokļa šajā jautājumā.

2010. gada aprīļa vidus, nenoliedzami, paliks planētas iedzīvotāju atmiņā uz ilgiem laikiem – vismaz tai daļai, kas sevi sauc par globalizēto un civilizēto pasauli pavisam noteikti. Droši vien pavisam drīz mēs uzzināsim, cik miljonus pasažieru ietekmēja Islandes vulkāna izvirdums un kādi ir aviokompāniju zaudējumi.

Ja mēs šī numura galveno materiālu „Kas veido cilvēku?“ būtu publicējuši pirms gadiem divdesmit, mūs pilnīgi noteikti apvainotu ķecerībā, vēlmē gūt lētu slavu un kreacionisma ideju propagandā. Jo vēl 20. gadsimta beigās valdošais uzskats par evolūciju neparedzēja atkāpes no Darvina teorijas. 

GEO marta numurā lasiet:

Šobrīd – janvāra vidū – vēl ir grūti prognozēt, vai 2009.–2010. gada ziema ieies vēsturē kā viena no bargākajām Eiropā pēdējo pārdesmit gadu laikā, taču viens ir skaidrs – šāds aukstums liks nopietni pārvērtēt vairākas lietas, ko līdz šim esam uzskatījuši par izzinātām un tāpēc pašsaprotamām.

Dienā, kad tapa GEO janvāra numura pēdējās korekcijas, pasaule uzzināja sensacionālu jaunumu – zinātniekiem ir izdevies atšifrēt plaušu un ādas vēža ģenētisko kodu. Tas nozīmē, ka salīdzinoši tuvā nākotnē vēzis būs ārstējama slimība, turklāt līdzīgs pētniecības darbs koordinēti visā pasaulē norisinās arī ar citiem vēža paveidiem. Visticamāk, ka šis būs viens no pēdējiem lielajiem 2009. gada zinātnes atklājumiem.

GEO decembra numura galvenā tēma daudziem, iespējams, būs pārsteigums. Paradīze jau vismaz 6000 gadus ir viens no jēdzieniem, ar kuriem mūsu civilizācija nav spējusi tikt galā. Kas ir stāsts par Ēdenes dārzu – leģenda, patiesu notikumu atstāsts vai alegorija? Kāpēc cilvēks tika izraidīts no paradīzes un, galu galā, – kur tā atradās? Saprotams, ka konkrētas atbildes – vismaz patlaban – nav iespējamas, taču šomēnes GEO izseko paradīzes mītam dažādās reliģijās un cilvēces centieniem atrast Ēdenes dārzu zemes virsū. Tomēr vairāk par paradīzes atrašanās vietu mūs interesē, vai un kāpēc cilvēkam to vajag. Un uz šo jautājumu droši vien ir jāatbild katram pašam.

Desmit tūkstoši salu, 14 valstis, trīs lielas kultūru grupas – tā ir Okeānija, ko mēdz dēvēt arī par “zilo kontinentu”. Baltajiem cilvēkiem Dienvidu jūras asociējas ar paradīzi, savukārt ekologi šo reģionu sajūsmināti sauc par dabas laboratoriju. To pierāda arī GEO ekspedīcija uz Palau salu burātāja Tīsa Matsena stāstījumā par Okeāniju žurnāla “GEO” jaunākajā numurā.

Žurnāla „GEO” oktobra numurā lasiet:

Žurnāla “GEO” septembra numurā lasiet:

Jūlija numurā lasiet:

Žurnāla „GEO” jūnija numurā lasiet:

Iznācis žurnāla "GEO" maija numurs.

„GEO” aprīļa numuru atpazīsiet pēc fascinējoša blakts tuvplāna uz žurnāla vāka. Tā autors ir Ingo Ārnts – pasaulslavens dabas fotogrāfs, daudzu prestižu balvu autors, kura darbus līdztekus „GEO” publicē arī „BBC Wildlife”, „National Geographic” un citi prestiži izdevumi. Iespējams, šī un citas fotogrāfijas stāstā par blaktīm daudziem liks paskatīties uz  šiem nepelnīti nicinātajiem kukaiņiem pavisam citām acīm un ieraudzīt nevis biedējošus radījumus, bet gan skaistus, filigrānus un perfektus dabas veidojumus.

Numura galvenā tēma Darvina Maršruts – evolūcijai pa pēdām. GEO dodas apkārt pasaulei pa  evolūcijas teorijas atklājēja Čarlza Darvina pēdām, atkārtojot viņa leģendāro ceļojumu ar kuģi "Bīgls". Pirmā no trim reportāžas daļām – no Brazīlijas līdz Patagonijai.

Atbildi uz šo jautājumu un daudz ko citu lasiet žurnāla "GEO" janvāra numurā.