Kultūra un māksla » Vēsture

 1944.gada 6.jūnijā sākās visu laiku lielākā jūras un gaisa desanta operācija cilvēces vēsturē – sabiedroto spēku izsēšanās Francijas ziemeļrietumu piekrastē Normandijā (iebrukums tiek apzīmēts arī kā „operācijas Overlord” un „D-Diena”). Līdz ar to nacistiskās Vācijas dienas bija skaitītas.

Šoreiz nedēļas vēstures apskats ir veltīts Lielajam brālim, govju dalībai dzelzceļa kustībā, neatlaidīgiem ķīniešu studentiem, kareivīgam pravietim un kristīgās pasaules deģenerātiem.

Dižu vēsturi veido nevis diži pagātnes notikumi, bet gan diži vēsturnieki. Šoreiz vēlos izklāstīt pāris 20.gadsimta izcilākā britu vēsturnieka Arnolda Toinbija idejas, saistot tās ar dažām iepriekšējos rakstos aprakstītajām pagātnes sabiedrībām.

Šonedēļ cilvēce ir ieguvusi asfalta patentu un Big Bena pulksteni Londonā, kā arī tikusi palaista pirmā kosmiskā Marsa zonde un sākta Pēterburgas būvēšana vienā no purvainākajiem Krievijas nostūriem. Bet tie nebūt nav visi ieguvumi.

1919.gada 22.maijs ir bijis viens no neviennozīmīgāk vērtētajiem datumiem Latvijas 20.gadsimta vēsturē. Padomju autoriem tā ir bijusi traģiska un bēdu pilna diena, vācbaltiešiem – uzvaras simbols, bet latviešu nacionālajiem vēsturniekiem – vēl viens iemesls vāciešu un komunistu nolādēšanai. Šajā dienā no Rīgas tika padzīta Stučkas lielinieku valdība un iedzīts viens no asākajiem naida ķīļiem starp vācbaltiešiem un latviešiem.

Šīs nedēļas vēsturiskajā apskatā jūs uzzināsiet par kniedējošiem latviešiem, nāvējošu ātrumu, hamburgeriem un dažiem Visuma noslēpumiem.

1934.gada 15.maija vēlā vakarā pēc tam, kad ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica sekmīgu valsts apvērsumu, Latvijā sākās tā sauktie “Ulmaņa laiki”. Nakts aizsegā karaspēks, aizsargi un policija pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgākajiem Rīgas punktiem un sāka politisko pretinieku arestus.

Atentāts pret Jāni Pāvilu II, pirmais vakcinētais cilvēks, Luija XVI un Marijas Antuanetes kāzas – šī nedēļa pasaules vēsturē ir bijusi bagāta ar dažādiem skaiļiem un notikumiem. Šoreiz sīkāk aplūkosim izklaides industrijas panākumus, kādu asiņainu solījumu, kā arī nemierus Varšavā un Parīzē.

1945.gada 9.maijā amerikāņu septītās armijas karavīri Bavārijā sagūstīja vienu no Trešā Reiha spilgtākajiem (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) līderiem Hermani Gēringu. Divas dienas agrāk Reimsas pilsētā Vācija bez ierunām bija kapitulējusi sabiedroto spēkiem. Kara noslēgums ļāva angļu un amerikāņu karavīriem nodoties nacistu kara noziedznieku medībām.

Šajā nedēļā risinājušies vairāki ļoti pārsteidzoši notikumi: dators pirmo reizi uzveica šaha lielmeistaru, mira regeja leģenda Bobs Mārlijs un tika pakārts viens no visu laiku veiklākajiem un izglītotākajiem sērijveida slepkavām.

Šonedēļ manas uzmanības lokā nonākuši vairāki skotu, itāļu un vācu briesmoņi, kā arī divas angļu un franču dzelzs lēdijas.

Kas gan varētu būt kopīgs iepriekšējiem stāstiem par seno Asīriju, 18.gadsimta Vidzemi un Pola Pota Kambodžu? Atbilde ir diezgan vienkārša – tie visi ir stāsti par nelaimīgām, karu nomocītām sabiedrībām, kuras meklējušas izeju no tās draņķīgās situācijas, kurā tās bija nostādījis nelabvēlīgais liktenis. Šodien minētajiem stāstiem pievienosim vēl vienu.

Černobiļa un indīgo gāzu izmantošana 1.Pasaules kara kaujas laukos, trīspadsmitgadīgās Merijas Feganas noslepkavošana zīmuļu fabrikā un Tjaņaņmiņas laukuma slaktiņš. Tie ir tikai daži šīs nedēļas nozīmīgie notikumi cilvēces vēsturē.

Šīs nedēļas pasaules vēstures apskata noslēgumā pieminēju Pola Pota (īstajā vārdā Salota Sara) nāvi 1998.gada 15.aprīlī. Šodien, 17.aprīlī, aprit trīsdesmit trīs gadi kopš sarkano khmeru partizānu vienības iesoļoja Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā, padzenot ģenerāļa Lon Nola armiju un iegūstot varu šajā tālajā Āzijas zemē.

Šoreiz parunāsim par dažu ievērojamu cilvēku nāvi, nevērīgām dežūrām un dažām bīstamām halucinācijām, kā arī pabūsim Alpos, Kambodžas džungļos un Atlantijas okeānā.

Ne tikai mūsu vietējie latviešu varoņi ņem bēdīgu galu, ar cittautu varoņiem notiek līdzīgi. Šoreiz ieskatīsimies leģendārā britu admirāļa Horācija Nelsona dzīves gājumā. Lai cik pārsteidzoši tas nešķistu, tajā var pamanīt dažas sakritības ar mūsu pašu varonīgo nelaimes putnu pulkvedi Kolpaku, kuram pirms dažām nedēļām veltīju dažas rindas.

ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera izprātotā domino teorija, pirmās dzīvnieku aizsardzības biedrības dibināšana 1866.gadā un Marka Tvena iegūtā tvaikoņa vadīšanas licence ir tie šīs nedēļas notikumi, kuri diemžēl nekādi neiekļaujas galvenajās šīs nedēļas vēsturiskajās aktualitātēs: reinkarnācijās, pilsoņu karos un Kosmosa iekarošanā.

Meklējot latviešu nācijas pirmssākumus, gribot vai negribot nākas apstāties pie kādas nepelnīti piemirstas reliģiskas kustības, kura 18.gadsimtā iekaroja vidzemnieku prātus un sirdis. Hernhūtiešu jeb brāļu draudžu atstātās pēdas šodien šķiet stipri vien pabalējušas, bet viņu nozīmi latviešu nācijas saliedēšanā un attīstībā nedrīkst novērtēt par zemu.

Šajā nedēļā cilvēce ir ieguvusi kaudzi ar dažādām noderīgām lietām: pirmo velosipēdu un pirmo veļas mazgājamo mašīnu; pirmo trolejbusu un pirmo mersedesu; šonedēļ ir risinājies pirmais deju maratons un Londonas cirkā pirmo reizi tika izmēģināta atrakcija ar cilvēka izšaušanu no lielgabala.

Cilvēki bailes parasti pārvar divos veidos: vai nu būvē augstus un biezus mūrus, cenšoties maksimāli attālināt sevi no baiļu avota, vai arī dodoties tieši pretim apdraudējumam un satriec to pīšļos. Šoreiz es aplūkošu kādu senu civilizāciju, kura izvēlējās otro no minētajiem ceļiem un darīja to tik apņēmīgi, ka vairāku gadsimtu garumā iedvesa šausmas visiem saviem kaimiņiem.