Kultūra un māksla » Filmu recenzijas

Mazā auguma dīva ar neparasto balsi ir ekstravaganta personība un šis ir viņas stāsts. Edītes Piafas autobiogrāfija patiešām atgādina romānu - uzaugusi absolūtā nabadzībā starp prostitūtām, klaidoņiem un cirka māksliniekiem viņa iegūst sūrās dzīves rūdījumu. Kad atklājas meitenes dziedātājas dotumi, viņa lēnām un neatlaidīgi izcīna savu vietu zem saules.

Jocīgi, bet fakts, ka atliek kaut ko pasludināt par ģeniālu un attieksme pret šo lietu krasi izmainās. Deivida Linča vārds komentārus neprasa un šis par ģēniju dēvētais režisors ar savu radošo darbu ir ieguvis kulta statusu. Atrodoties šādās pozīcijās, Linčs var radīt gandrīz pilnīgi jebko un šis "jebkas" tiks uztverts kā kaut kas īpašs. To, manuprāt, pierāda fakts, ka tāds kinoteātris kā „Coca Cola Plaza” demonstrē asimetriski sirreālu filmu trīs stundu garumā ar poļu avangarda komponista Kšistofa Penderecka atonālo mūziku "Iekšzemes Impērijas" skaņu celiņā. Lūk, ko nozīmē mākslinieka reputācija!

B klases romantiskā komēdija no Holivudas atvilktnēm, kas stāsta par "vienkāršās meitenes" piedzīvojumiem auklējot bagātu cilvēku bērnu, uzņemta pēc grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem.

Viņa gribēja alu, viņš dabūja. Viņa domāja, ka viņš lieto prezervatīvu, bet viņš domāja, ka nevajag. Viņiem tagad būs bērns.

Ledus karalienes atkausēšanas pasākums virtuves un mājas apstākļos vienas filmas ietvaros, vadoties pēc ļoti pazīstamām receptēm. Pārsteigumiem vieta šeit nav atvēlēta, jo acīmredzot receptes paliek receptes un VISS...

Amerikāņu tīņu jaunā paaudze un Alfreda Hitčkoka influences zem viena jumta kopā ar xBox, i-Tunes, Coca Cola un Youtube. Bet nav tik traki, kā izklausās...

Filmas „ Stundas” veidotāji piedāvā emocionālu drāmu, kura pārbauda skatītāju pacietības slieksni un piešķir vārdam garlaicība jaunas nianses.

Par spīti provokatīvajam nosaukumam, nekas vairāk kā romantiska komēdija britu gaumē un pāris klišeju eklēri aiz šiem skaļajiem vārdiem neslēpjas. Uzskatāms mēģinājums tikt cauri ar mazu budžetu un daudzām britu kino zvaigznēm, bet, šķiet ar to vien ir bijis par maz.

Andreja Končalovska "rūgtā komēdija par saldo dzīvi" ir lielisks jaunā krievu kino paraugs - emocionāli piesātināts, skarbs un spēcīgs. Viena no krievu kino pērlēm, kas iekļauta kino festivāla "Baltijas Pērle" programmā.

"Rādīt aizliegts" ir septiņu atsevišķu īsfilmu kompilācija ar vienotu tēmu par to, kā māksla ir saistāma ar seksu un otrādi. Un, kur šajā radošajā procesā ir robeža starp mākslu un pornogrāfiju.

Džekijs Čans lec no debesskrāpja un ķer snaiperi, abus galvenos varoņus vēlāk anāli pārmeklē slavenais režisors Romāns Polanskis, kurš nez kāpēc šeit tēlo franču policistu un vienā epizodē galveno varoņu duets dzied Eltona Džona dziesmu. Izklausās absurdi, neticami, bet te nu tas viss ir iekšā, dziedi vai raudi.

Liekas, ka stāsti par vilkačiem nekad nebeigsies, kaut arī idejas beigušās jau krietni sen. Spalvaino 1/2 cilvēks, 1/2 vilks problēmas uz ekrāniem jau ir iztirzātas līdz nelabumam, tomēr daži vēl cer izspiest pēdējo sulu no tā, kur tās sen jau vairs nav. Nav grūti uzminēt, ka rezultāts ir tikpat baudāms kā tukša glāze.

Šo filmu noteikti varētu demonstrēt kādā pasākumā ar tēmu 90-tie atgriežas un tamlīdzīgi, jo uzbūves formula ir norakstīta no to laiku recepšu grāmatām, kurās pamat sižets vārdā atriebība likās diezgan laba ideja.

Liela izmēra blēdība no septiņdesmito gadu vēstures arhīva ar Ričardu Gīru kā blēdības vaininieku galvenajā lomā. Meli, mahinācijas un manipulācijas un, protams, nauda. Daudz naudas...

Spilgtas krāsas, karstas dejas, stīvas frizūras un rokenrols. Tas viss un ne tikai muzikālā komēdijā par sešdesmitajiem gadiem ASV, laikā, kad notiek pārmaiņas kultūrā un sabiedrībā.

Ja aplūkojot citas šāda veida bez smadzeņu komēdijas, pēdējā laikā nākas konstatēt lērumu bezgaumīgus jokus par homoseksualitātes tēmu, tad beidzot ir iznākusi filma, kas koncentrējas tikai uz šo "smieklīgo" tematiku.

Hannibala Lektera cienīgas spēlītes ar saviem upuriem un likuma pantiem, filmā, kas trillera žanru uzspodrina ar labu aktierdarbu un ideju, bet reizē sabojā ar pāris ļoti vājām vietām sižetā.

Ģenētisko eksperimentu produkts - aitas mutanti slepkavas pulcējas baros un meklē kaut ko proteīniem bagātāku par ierasto zaļo zāli. Fermeri pēkšņi tiek iekļauti aitu barības ķēdes apritē un asinspirts var sākties.

Apžilbinoši muļķīga specefektu parāde, kas šoreiz transformējusies uz kino ekrāniem pateicoties 80-to gadu animācijas grāvējam. Autoboti pret Deceptoniem, gaisma pret tumsu, labais pret ļauno, gurķi pret tomātiem un citas kosmiska mēroga kataklizmas meklējot enerģijas avotu.

Vakar, 14.augustā kinoteātrī “Rīga” savu pirmizrādi piedzīvoja jaunā latviešu spēlfilma „Nerunā par to”. Šī ir Unas Celmas jaunākā filma ar Daces Rukšānes scenāriju. Kā jau zināt, Dace ir sieviešu dabas pazinēja, tāpēc no filmas nosaukuma un arī Rukšānes dalības, var saprast, ka stāsts būs par sievieti, sievieti, kurai neiet viegli.