Kultūra un māksla » Izrāžu recenzijas

Tikai trīs dienas Ģertrudes ielas teātris" skatītājiem piedāvā ieskatīties Latvijā neiestudētas, bet Anglijā pēc nāves novērtētas dramaturģes Sāras Keinas pasaules moduļa uzmetumos. Deviņdesmito niknums un dumpinieciskums, pasaules pamata zušana, grunge, extacy un psihoze. Tieši tāds pats ir apvienības "Nomadi", ar Mārtiņu Eihi priekšgalā, fiziskā teātra izrāde "Sāra Keina".

Mirklī, kad šķiet, ka manāmās nesaskaņas starp krievu un latviešu pasaules uzskatiem ir nedaudz pierimušas, Mārtiņš Eihe Ģertrūdes ielas teātrī nācis klajā ar mono uzvedumu, kuras nosaukums tautiešiem liek apsvērt latviskā gara stabilitāti šajā valstī, bet krievu strāvojuma pārstāvjiem sākt jautāt, vai karoga krāsu sajaukšana un savienojums "es mīlu krievus" nav kārtējais sarkasms par nacionālboļševismu?

Ja Tu būtu Dievs, kas notiktu, kad tavs radītais auglis, cilvēks, krasi pavērstos pret tevi pašu? Par to, kāpēc un kā tas varētu notikt, stāsta Mārča Lāča jaunā, gandrīz mēmā laikmetīgās dejas un objektu izrāde "Que Vadis?" ar Armanda Berģa debiju kustību teātrī. Izrādes "Dirty Deal Teatro", Maskavas ielā 12/2, notiks 20. un 21.oktobrī.

„Cilvēka balss" ir stāsts par Viņiem – cilvēkiem. Viņu vājībām, vēlmēm, kārdinājumiem un kārdinātājiem, par varoņiem, kurus ikdienā redzam uz ielas.

Teātrim svarīgi ir aktieri un skatītāji, pārējais jau ir sekundārs. Šādu iespaidu radīja „Dirty Deal Teatro" organizētais otrais teātra festivāls „Dirty Drama", kurš norisinājās no 16. līdz 18. septembrim.

Šodien, 17. septembrī, klubā "Artelis - gandrīz teātris" Teātris TT sāk sezonu ar izrādi, kurā stāstīts ne tikai par izdomāti reālām valsts pārvaldes iekārtām Latvijas teritorijā, bet arī uzdod jautājumu, vai latvieši jau pieraduši aprobežoties ar tualetes humoru un alu.

Kustību teātra izrāde „Satiksme" ir horeogrāfes Santas Grīnfeldes veidots stāsts par cilvēku nemitīgiem centieniem satikties un saprasties. Tik nemitīgiem, ka tas jau kļūst par pašmērķi.

Jums ir dotas tikai trīs reizes, lai pakļautos Valtera Sīļa un Kates Krolles mikropsihozei un vērot izrādi, kur nav ne jausmas, kas notiks tālāk. Dirty Deal Teatro Maskavas ielā rīt, 12. augustā, piedāvā pirmo priekšnesumu no eksperimentālo izrāžu cikla "Lobotomijas spēlītes" un tādējādi atsāk sezonu.

Kamēr vasaras vidū virmo festivāli, un aktieri ir devušies atvaļinājumos, uz Ģertrūdes ielas teātra skatuves nebeidz notikt darbība. Šoreiz viesmākslinieki no Francijas, kuri šajā nedēļas nogalē spēlēs trīs seansus par piedzīvojumiem un mistiku Āfrikā - "Dīvainību kambaris".

Ar izteikti ekscentrisku "Sprīdīša" lugas variantu 17. jūnijā noslēgusies Ģertrūdes ielas teātra pirmā lielā sezona. Tās režisors, LKA III kursa režijas darba aizstāvētājs, Toms Auniņš izvēlējies radīt Annas Brigaderes darba iestudējumu, neievērojot skatītāju priekštatus, bet radot to pēc sava rakstura un principiem.

Kinoteātrī "K Suns" iestudēta leģendārā Sejmuela Beketa luga "Gaidot Godo". 7.jūnijā notika tās pirmizrāde – kārtējais uzvedums pasaules teātros, jo darbam redzams uzplaukums. Pēkšņi to iestudē gan Brodveja, gan Sidnejas Jaunais teātris, gan "Haymarket" Londonā. Taču viss šis vilnis sākās Ņūorleānā, 2007. gadā. Bet ne jau tāpēc, ka viņiem gribējās vienkārši pasmieties. Šī pilsēta reprezentēja vislielāko pasaules gaidīšanu.

Kas to būtu domājis, ka uz nelielu laiku pieklusušais aktieris Mārcis Lācis atkal parādīsies nevis uz skatuves, bet otrā – skatītāju pusē. Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē notikusī izrāde “Novakars: Kopsavilkums” ir spilgts viņa diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teātra mākslas režijas maģistram.

Ir tik viegli runāt, kad apkārt nav neviena. Ir grūtāk, kad tevī kāds klausās. Bet cik grūti ir atklāties līdz galam mirklī, no tā ir atkarīga tava dzīve, laimes līmenis un brīvība? Ar kārtējo izrādi, šoreiz monoizpildījumā, par to pastāstīs Jurijs Djakonovs Elmāra Seņkova jaunajā režisētajā “Bikts” - no 5.maija jau dueta ierastajā “stadionā” Dirty Deal Teatro telpās Maskavas ielā 12/k2.

Jums ir vēl tikai pāris iespēju redzēt (kamēr vēl nav sācies viesizrāžu bums), cik graciozi, skaisti, izskatīgi un fiziski perfekti, bet reizē nožēlojami, patētiski un banāli mēdz būt vīrieši ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Izrāde “Männersache” (Vīru lietas – vācu val.) stāsta par šī dzimuma pārstāvjiem, viņu uztverēm, vēlmēm, sapņiem, mazajām neģēlībām, kas vēršas lielas un ļaunākajiem iekāres murgiem.

Gīsenes Teātra institūta pagodinātais ASV štats Aļaska ir 26 reizes lielāks par Latviju, taču pēc cilvēku skaita tajā dzīvo vien knapa Rīga. Šādos apstākļos, kad temperatūras mēdz noslīdēt krietni zem nulles, ir jāiemācās paļauties uz kādu un jāzina, kā strādāt komandā.

Ko jūs darītu, ja jūsu vecāki ietu bojā, vecākais brālis mantkārības un rakstura vājuma dēļ nonāktu neceļos, pēc tam nomirtu jūsu vecvecāki, kas nodarbojušies ar ģimenes uzturēšanu, brālis izdarītu pašnāvību, pirms tam nodedzinot jūsu privātīpašumu, un pēc tam arī mīļotā sieva dotos uz citiem dārziem augļus vākt? Somu režisora Kristiana Smedsa lugas “Svētceļnieks” interpretācijā šīs atbildes sniedz latviešu jaunie režisori.

Šķiet, Latvijas teātra vēsturē nav tik savdabīgas, nepārspējamas, lieliskas latviešiem neraksturīgas ironijas pārpilnas un patiesiem vārdiem runājošas kontraversālas izrādes kā jauno Latvijas Kultūras akadēmijas absolvējošo režisoru veidotā izrāde “Simbelīns”, kura pieredz jau otro skatītāju simpātiju iekarošanu. Un vēl tam pa virsu unikāls fakts - tā radīta gandrīz aizmirstā teātra žanrā kā delartiskā (dell'arte) komēdija.

Otrdien, 23.marta, vakarā „Artelis” piedāvāja iespēju skatīt leģendāro izrādi „Arī man būtu bail” ar Ģirtu Ķesteri un grupu „Dzelzs vilks” galvenajās lomās. Tas ir stāsts par amerikāņu rakstnieku Čārlzu Bukovski dramaturga Aleksandra Obrazcova interpretācijā. „Arī man būtu bail” pirmizrāde Dailes teātrī notika 2002. gadā, un savu aktualitāti nezaudēja ļoti ilgi. Izrādei rakstīto mūziku „Dzelzs vilks” apkopoja albumā „Ļauj man tevi...”, kura dziesmas dzīvo savus stāstus ārpus izrādes konteksta.

Cik tālu cilvēks, šajā gadījumā sieviete, ir gatavs cīnīties par savu mīlestību? Un kur ir tā robeža, pēc kuras salda iekāre un iemīlēšanās pārvēršas par apsēstību? 20. marta vakarā Gaļinas Poļiščukas “Teātra observatorija” to aicināja noskaidrot, palīdzot Vitai Baļčunaitei un latviešu blūzam Māra Lasmaņa izpildījumā.

“Fundamentālists” bija režisores Ineses Mičules pirmā iestudētā izrāde, kura ieguva iespēju apmesties Jaunā Rīgas teātra telpās un atnesa režisorei “Spēlmaņu nakts” balvu par spilgtāko debiju. Šoreiz ārpus klasiskā teātra sienām mitinās izrāde “...stāsti man par...”, kurā galveno lomu atveido pieci Dailes teātra aktieru studijas absolventi - Ēriks Eglijs, Gints Andžāns, Inita Dzelme, Kristaps Rasims un Kārlis Freimanis.