Kultūra un māksla » Izrāžu recenzijas

Mirklī, kad pār Latviju klājas izmēros variējoša, taču vienlīdz iespaidīga sniega sega un Rīga ir klāta milzu kupenām un ierobežota ar jumtu tīrītāju aizlieguma lentēm, durvis kārtējo reizi ver “Ģertrūdes ielas teātris”, lai šoreiz parādītu, kā uz vasaru un bērnības redzējumu skatās režisors un visādi citādi teātra darbonis Mārtiņš Eihe un viņa palīgi.

„Tas ir stāsts par dzīves zigzagiem, kā tu krīti un piecelies,” pagalam precīzi noteica Irīna. Skatītājiem viņa būs viena no aktieriem, bet patiesībā – cilvēks kopā ar tiem, kuriem ir savi - „Manas sirds stāsti” Dailes Teātrī.

Šovs "Vectēvs. Neapgraizīts" ir radošās apvienības "UMKA.LV" turpinājums pagājušā gada publikas iemīļotajam leļļu priekšnesumam „Vectēva vakars” iekš "Dirty Deal Teatro" telpām Spīķeros.

Pagāja vien trīs mēneši, kad jaunatklātais Dirty Deal Teatro skatuves pāris Jurijs Djakonovs un Inese Pudža atkal šķetina neredzamus noslēpumus un mēģina izcīnīt ironiskas un romantiskas dabas cīņas pašos sevī. Runa nav par jau skaļi un pozitīvi aprunāto jaunā režisora Elmāra Seņkova režijas darbu “Klusā Daba”. Šoreiz pie klasikas, tā saucamā sudraba laikmeta rakstnieka krievu kultūrā Ivana Buņina stāsta “Mitjas mīlestība” ķēries kāds cits - Vladislavs Nastavševs.

Beigas būs sliktas, tādām tām vajadzētu būt. Klasiķi par labām beigām neko nav zinājuši – šādas domas mani nepamet visu izrādes skatīšanās laiku. Tomēr, līdz ar sliktām priekšnojautām, ir arī cerība, ka Hemingveja romāns „Ardievas ieročiem” ir ar laimīgāk beigām. Nav. Un to arī parāda režisors Mihails Gruzdovs, kurš mazajā „Teātra observatorijas” zālē atdzīvina kara un mīlestības paralēli radītās realitātes.

Par izrādes „Divi nabadzīgi rumāņi” piederību „huligāniska izlēciena” žanram norādīts Dailes teātra mājas lapā pieejamajā informācijā. Un nevar nepiekrist, jo gan pati darba autore Dorota Maslovska, gan Dailes teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers, šķiet, sava provokatīvā gara dēļ un vēlmei eksperimentēt ar sabiedrību sader kā cimds ar roku.

Prast protestēt pret dzīves grūtībām un ar smaidu cīnīties pret visu, kas varētu būt ļauns – tās ir galvenās tautas varonim piemītošās īpašības, kuras Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs atklāj tautas komēdijā „Tils Pūcesspieģelis”. Leģenda par varoni vai vienkāršs stāsts par jaunību?

Vilis Lācis ir tautā pazīstams rakstnieks un publicists, kurš vēlāk kļuva par padomju politiķi. Tieši caur Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Iekšlietu ministra un Ministru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča personību un lēmumiem tiek restaurēti vēsturiski notikumi Latvijas Nacionālā teātra režisores Indras Rogas izrādē “Lācis”.

„Teātra observatorijas” izrādes „Absints” vēstījums ir tikpat spēcīgs kā zaļā dzira, kas tiek aizdedzināta un pēcāk izdzerta. Stāsts, kas dažreiz aizkož līdz kaulam, ir par mīlestību, laimi un ģimeni, kas ieliek visam pamatu.

No šodienas, 27. oktobra, Rīgā, pasākumu zālē Ģertrūdes ielā 101a, uzstāsies fiziskā teātra projekts „Mannersache“, tulkojumā no vācu valodas - „Vīru lietas“. Izrādi iestudējis slovēņu horeogrāfs  Branko Potočans, sadarbojoties ar Olgas Žitluhinas deju kompānijas dejotājiem Dmitriju Gaitjukeviču, Andri Kačanovski, Valēriju Oļehno, kā arī Valmieras Drāmas teātra aktieri Aigaru Apini. „Mannersache“ ir unikāls teātra priekšnesums, kurā notikumu tiek atspoguļoti caur izjustu ķermeņa valodu, deju un saskanīgu dzīvo mūziku, ko izrādē pārstāv mūziķi Dāvis Burmeisters, Jānis Burmeisters (Tesa) un Raitis Ābele (Soundarcade). Izrādes vizuālā tēla autore  ir Ieva Kauliņa.

21. oktobra vakarā kino Rīga telpās pirmizrādi piedzīvoja apvienības „Jaffa Riga” jaunākais veikums – komēdija „***** ******”. Tieši šajā vakarā krita izrādes noslēpumainības plīvurs un izrāde bez nosaukuma, aktieru un režisora vārdiem tika atklāta.

17. oktobrī „Dirty Deal Cafe” telpas pārvērtās par teātri, kur pirmā stāva plašos kvadrātmetrus apdzīvoja muzikālās skaņās ietērpta izrāde, bet otrais stāvs aicināja uz intīmāku un mazāku vakara uzvedumu. Teātra noskaņās un ar divām pirmizrādēm tika atklāta „Dirty Deal Teatro” jaunā sezona, tomēr organizatori atklāja, ka tās nebūs vienīgās pirmizrādes šajā sezonā.

Ar pirmizrādi 1. oktobrī, Rīgā, Maskavas Namā debitēja izrādes „Kailie brieži” versija krievu valodā „Striptīza ērgļi”. Izrādes režisors ir Oļegs Šapošņikovs, horeogrāfi - Agris Daņiļevičs, Markuss Cmelnigs, producenti - starptautiskā teātra kompānija "Domino Teātris".

Andra Buļa monoizrāde „Lidojums” savu oficiālo pirmizrādi „Teātra observatorija” telpās piedzīvoja 22. augustā. Skaidrs ir viens – vienaldzīgo nebūs…

Mākslas festivāla ietvaros Cēsīs savu pirmizrādi piedzīvoja Valmieras Drāmas teātrī iestudētā gruzīnu dramaturga un režisora Otari Bagaturijas traģikomēdija "Karalis Līrs nabagmājā".

31. jūlijā “Dirty Deal Cafē” telpās pirmizrādi piedzīvoja Valtera Sīļa un Edgara Kaufelda izrāde “Uz tirgus”. Stāsts par šķietami pazīstamu telpu tiek caurskatīts caur patiesi izdomātiem notikumiem, atklājot mīlestību, nodevību un intrigas caurvītus piedzīvojumus.

Jūnija beigās līdz ar Cēsu kauju 90. gadadienas piemiņas pasākumiem savu pirmizrādi piedzīvoja Valmieras Drāmas teātra režisora Viestura Meikšāna iestudētā Laura Gundara luga "Latviešu laiks", kas veltīta Cēsu Skolnieku rotai, kura 1919. gada vasarā piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. Vidusmēra latvietim gan nekas daudz nav zināms par tā gada jūnija notikumiem Cēsīs un Raunā, bet šī izrāde ir lielisks informācijas avots, jo tā balstās uz vēsturiskiem faktiem, un ir iespēja kaut nedaudz izjust tā laika notikumu garšu.

Intīmā un nostalģiskas sajūtas rosinošā telpa, kādā tiek ievesti skatītāji, ar pretenziju attēlot Fellīnī filmās sajūtamo atmosfēru, liekas vilinoša. "Teātra Observatorijas" skatuve, kas tīta pustumsā un atrodas tikai rokas stiepiena attālumā, liek identificēt sevi ar uz skatuves tēlotiem varoņiem. Nodrupušas, tikai dienvidu pilsētu nostūros un vecās filmās redzētas ielas atspulgs rotā skatuvi, izrādes sākumā skan Fellīni filmas „Kabīrijas naktis” skaņu celiņš, un liekas, ka viss ir kā filmā, tikai tuvāk, tepat, dzīvē.

Baņutas Rubesas veidotā monoizrāde „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam” sastāv no trīs daļām, kas veidota no neskaitāmiem avīžu citātiem, starpkaru Latviju piedzīvojušo atmiņu, laikrakstu un arhīvu materiāliem, un ataino Emīlijas Elks (Dzimušas Simsones)(1881 – 1941), sākotnēji vienkāršas un vīzdegunīgas Rīgas skuķes, ceļu uz preses magnātes, tā laika bagātākās Latvijas sievietes un nekronētās Latvijas karalienes, Emīlijas Benjamiņas izcilo, leģendām apvīto personību. Emīlijas Benjamiņas lomā Indra Burkovska.

Mazliet vairāk kā simts gadu pagājuši kopš Purapuķes hrestomātiskā romāna iznākšanas, kura nosaukums kļuvis teju par vienu no stereotipiem – latvieti raksturojošu iezīmi, kuram neatņemami vajadzīgs „savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”. Šopavasar, kā teātra pasūtījums dramaturģei Leldei Stumbrei, Latvijas Nacionālajā teātrī režisores Indras Rogas iestudējumā tapusi izrāde „Smiltāju mantinieki” jeb „Mājās”.